CEPEJ (2008)2

EIROPAS TIESU SISTĒMU EFEKTIVITĀTES KOMISIJA

(CEPEJ)

Rādītāju saraksts tiesnešu un tiesu sistēmas darbības kvalitātes uzlabošanai

pieņemts CEPEJ 11.plenārsēdē

(Strasbūra 2008.gada 2.–3.jūlijs)

Šis saraksts ir domāts politikas veidotājiem un juristiem – praktiķiem, kuru pienākums ir tiesu administrēšana, lai uzlabotu normatīvos aktus, politiku un praksi, kas vērsta uz tiesu sistēmas darbības kvalitātes paaugstināšanu valsts, tiesas un ikviena tiesneša līmenī.

Tā ir “pašanalīzes jautājumu anketa” – līdzeklis, kas domāts šajā jomā ieinteresēto iekšējai lietošanai.

Priekšvārds

Ir salīdzinoši viegli runāt par tiesu sistēmas kvalitāti un kļūdām. Gan sabiedrībai, gan profesionāļiem ir viedoklis, kas veidojies no personīgās pieredzes vai balstīts tiesu sistēmas trūkumu izsauktajā reakcijā. Atkārtoti tiek pieminēti tādi trūkumi kā tiesas procesu gausums, izmaksas, ilgums un sarežģītība. Dažreiz sistēma tiek atzīta par neatkarīgu un efektīvu. Tomēr definēt tiesu sistēmas kvalitātes jēdzienu ir daudz grūtāk, to mēģināts darīt tikai dažas reizes. Iespējams, tas ir tādēļ, ka tiesu sistēmas kvalitātes jēdzienā ir ietverta virkne faktoru no dažādām atšķirīgām jomām, kuri visi nav mērāmi ar vieniem un tiem pašiem instrumentiem.

CEPEJ uzdevums nav nedz veidot tiesu sistēmas kvalitātes teoriju, nedz sniegt tiesu sistēmas kvalitātes definīciju. Tomēr tās mērķis ir uzlabot kvalitāti tiesu sistēmu iekšienē un sniegt politikas veidotājiem un praktiķiem konkrētus rīkus viņu pašu sistēmas kvalitātes uzlabošanai, ņemot vērā katras sistēmas īpatnības.

CEPEJ pienākums ir ievērot tiesu sistēmas specifisko dabu, ko nevar reducēt tikai uz pakalpojuma sniegšanu: tiesu sistēma kā īpašs un unikāls publiskais pakalpojums veido sociālās attiecības.

Tādēļ CEPEJ ir izvēlējusies praktiskā veidā parādīt tiesu sistēmas darbības kvalitāti sekmējošo faktoru plašo spektru, ievērojot tiesu sistēmas klientu dažādās grupas – puses, lieciniekus, cietušos, tiesību nozares praktiķus vai sabiedrību, kam ne vienmēr ir vienādas prasības attiecībā uz kvalitāti.

Sarakstu sagatavoja CEPEJ Tiesu sistēmas kvalitātes darba grupa (CEPE-GT-QUAL)1, un tas tika pieņemts CEPEJ 11. Plenārsēdē 2008. gada 2. – 3. jūlijā.

Šis dokuments ir uzskatāms par “pašanalīzes līdzekli”, kas dod iespēju politikas veidotājiem, tiesu administratoriem, tiesu priekšsēdētājiem, tiesnešiem un citiem tiesību nozares praktiķiem savas darbības jomā saskatīt savus pienākumus, lai uzlabotu tiesu sistēmas piedāvātā pakalpojuma kvalitāti.

Šā instrumenta pamatmērķis ir sniegt atbalstu tiesu sistēmai iegūt atbilstošu informāciju un analizēt nozīmīgus kvalitātes aspektus.

Šo dokumentu “unikālu” padara tas, ka salīdzinājumā ar citiem vispārējas kvalitātes modeļiem (piemēram, ar “European Foundation on Quality Management” modeli) vai valstu līmenī izstrādātiem modeļiem (piemēram, Somijas Rovaniemi apelācijas tiesas “Kvalitātes modelis” vai Nīderlandes “RechtspraaQ model”) šis dokuments ir paredzēts tiesu sistēmas darbības kvalitātes paaugstināšanai trijos līmeņos: valsts, tiesas un ikviena tiesneša līmenī. Jautājumu saraksts var tikt veidots katram no šiem trīs līmeņiem. Tie nav izsmeļoši un turpmāk var tikt papildināti. Šā dokumenta pamatideja ir palīdzēt politikas veidotājiem un tiesību nozares praktiķiem uzlabot darba kvalitāti tiesās vai tiesu sistēmā kopumā.

Lasītājs ir jābrīdina par to, ka šajā dokumentā piedāvātais modelis nav vienīgais un labākais no pieejamajiem modeļiem. Pastāv arī alternatīvi modeļi. Modeļu primārais uzdevums ir parādīt lasītājam apspriežamos elementus, uzsākot debates par tiesu sistēmas kvalitāti vai nosakot kvalitātes līmeni tiesās.

IEVADS

Tiesu sistēmas un tiesu kvalitāte

Šajā sarakstā piedāvāto kvalitātes modeli veido piecas mērījumu jomas. Četras jomas attiecas uz „piedāvājuma” pusi (tiesu sistēmas infrastruktūra, tieslietu ministrija, tieslietu padome) un viena ir saistīta ar „pieprasījuma” pusi (tiesu sniegto pakalpojumu saņēmējiem).

Piedāvājuma puse

Modeļa centrā ir „stratēģijas un politikas” jautājums. Tas attiecas uz visiem pasākumiem, kas tiek veikti valsts līmenī, reģionālā vai individuālas tiesas līmenī un vērsti uz misiju attīstīšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa programmām, tiesu sistēmas vai individuālas tiesas turpmākās attīstības vispārējo virzienu, kā arī politiskām izvēlēm, kas izdarītas, lai, piemēram, stiprinātu sadarbību ar citiem tiesu sistēmā iesaistītajiem (piemēram, prokuratūru un citu juridisko profesiju pārstāvjiem). Tas ietver arī jaunu likumu pieņemšanu vai veco likumu grozīšanu, lai aizsargātu tiesu neatkarību un kompetenci.

Tā kā tiesu sistēmas atbilstoša darbība ir tieši saistīta ar tiesnešu, prokuroru un personāla kvalitāti, cilvēkresursi un tiesnešu statuss veido kvalitātes modeļa otru svarīgāko jomu. Politikas veidotājiem un tiesu administratoriem ir jāvelta pietiekama uzmanība cilvēkresursu politikas attīstībai (tiesnešu, prokuroru un darbinieku atlase, apmācība, izglītība un karjera). Tā kā tiesas ir organizācijas, kurās informācijai ir būtiska nozīme, tad ir jāattīsta arī tāda politika, kas sekmētu zināšanu apmaiņu tiesnešu, prokuroru un arī personāla vidū.

Cilvēkresursi ir tiesu sistēmas īpašā vērtība. Tomēr tas nav vienīgais kvalitāti noteicošais faktors. Tiesu pienācīgai darbībai ir nepieciešami pietiekami finanšu resursi, kā arī atbilstoši līdzekļi, kuri tiesnešiem, prokuroriem un personālam nodrošina iespēju izskatīt lietas un pieņemt nolēmumus ērtā, efektīvā un produktīvā veidā. Minētā iemesla dēļ daudzas Eiropas valstis veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu (tiesu vadības informācijas sistēma, elektroniskās lietas, elektroniska datu apmaiņa, videokonferences utt.). Papildus tam uzmanība ir jāpievērš jautājumiem, kas ir saistīti ar preču iepirkumiem, tiesu ēku un informācijas (t.i., tiesu lietu, kas tiek glabātas datu bāzēs vai speciāli nodrošinātās telpās tiesas ēkās) drošību. Kvalitātes modelī visi šie jautājumi ir apkopoti sadaļā „Tiesu sistēmas līdzekļi”.

Kvalitātes modeļa ceturtā joma attiecas uz „darbu” un darba procesu, proti, visām darbībām, sākot ar lietu sagatavošanu un beidzot ar tiesneša galīgā nolēmuma pieņemšanu un tā izpildi. Kvalitāti var ietekmēt, veicot īpašus pasākumus valsts, reģionālā vai vietējā (tiesas) līmenī, piemēram, ieviešot objektīvu politiku lietu sadalē starp tiesām un/vai tiesnešiem, uzlabojot lietu izskatīšanas efektivitāti, kā arī ieviešot efektīvu lietu vadības politiku vai politiku, kas stiprinātu tiesisko noteiktību vai pilsoņu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Pieprasījuma puse

Visos vispārējās kvalitātes modeļos, piemēram, European Foundation of Quality Management (EFQM), Balanced Scorecard, Six Sigma utt., tiek uzsvērta uz klientu vērsta skatījuma nozīme. Protams, ir zināma atšķirība starp valsts institūcijām un privātajām kompānijām. Runājot par valsts institūciju sniegtiem pakalpojumiem, CEPEJ drīzāk runā par tiesu sniegto pakalpojumu tiesas lietotājiem, nevis klientiem. Augsta līmeņa kvalitāte ir saistīta ar apmierinātiem „lietotājiem” un vadības skatījumu, kurā pietiekami tiek ņemtas vērā klienta vajadzības un vēlmes. Jāņem vērā arī tas, ka zināma daļa tiesas darba tiek veltīta „ne-brīvprātīgiem lietotājiem” (kriminālprocesā), pret kuriem jāizturas, ievērojot visas likumā viņiem noteiktās tiesības un personiskās brīvības.

Lai uzturētu vai uzlabotu visas tiesu sistēmas kvalitāti, nozīmīga ir pietiekama pieeja tiesai. Ir jāveic pasākumi valsts (vai reģionālā) līmenī, lai ieviestu juridiskās palīdzības sistēmu, lai prāvniekiem piedāvātu parasto strīdu risināšanas veidu vietā alternatīvas metodes, lai sabiedrību un tiesas klientus nodrošinātu ar noderīgu informāciju par tiesu darbību vai pievērstu īpašu uzmanību neaizsargātām personām utt. Tomēr ar pietiekamu tiesu pieejamības līmeni ir par maz. Ir jābūt arī pieņemamam sabiedrības uzticēšanās līmenim tiesām, kā arī leģitimitātei. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrības uzticēšanās un leģitimitāte ir iekļauta piedāvātajā modelī. Kopumā tiesu kvalitātes augsts līmenis atspoguļo sabiedrības uzticēšanās tiesām augstu līmeni.

Kvalitātes modeļa kopsavilkums grafikā












Kā izmantot sarakstu?

Saraksts ir domāts politikas veidotājiem (valsts, reģionālā vai vietējā līmenī), tiesu administratoriem, tiesnešiem vai citiem darbiniekiem, kuru pienākums ir kvalitātes paaugstināšana tiesu sistēmā un tiesās. Saraksts domāts tieslietu ministrijām, tieslietu padomēm, augstākajām tiesām, apelācijas instances tiesām, pirmās instances tiesām, speciālajiem tribunāliem u.c.

Saraksts ir veidots, balstoties uz piecām iepriekš aprakstītajām jomām. Katrai jomai ir norādītas apakštēmas un jautājumu saraksts. Jautājumi veidoti tā, lai tie ātri un viegli noteiktu kvalitātes politikas, kvalitātes rādītāju vai citu uzmanības vērtu, ar tiesu un tiesu varas kvalitāti saistītu elementu esamību vai neesamību.

Saraksta lietotāji var pārbaudīt, atzīmējot attiecīgajās ailēs, vai konkrēts problēmjautājums jau tiek risināts vai arī nē. Ja nē, saraksts var palīdzēt institūcijām veidot jaunas politikas, uzlabot esošās un pievērst uzmanību noteiktām kvalitātes problēmām, kas attiecas uz tiesu, tiesnešu, prokuroru un personāla darbu.

Pēc katra jautājuma ir dotas ailes: valsts (V), tiesa (Ta) un tiesnesis (Ts). Lai šis saraksts būtu izmantojams tajās valstīs, kur attiecīgi pienākumi ir arī reģionāla līmeņa tiesām, sarakstā ietverta arī aile administratīvajam reģionam (R) (piemēram, Šveices kantoniem vai Vācijas zemēm). Ne visi sarakstā iekļautie jautājumi var būt piemērojami jūsu konkrētajai situācijai. Šādā gadījumā jāizmanto aile NP (nav piemērojams), kurā jāievelk „ķeksis”.

Piemērs

Tiesu darbības galvenie pīlāri

V

R

Ta

Ts

NP

I. STRATĒĢIJA UN POLITIKA

         

I.1. Tiesu organizācija un politika

         

1. Vai ir valsts institūcija (tieslietu ministrija vai tieslietu padome), kuras pienākums ir izstrādāt tiesu sistēmas vispārējo politiku un stratēģiskos dokumentus?

X

       

2. Vai ir likumi tiesas un tiesu organizācijas atbalstam?

 

X

     

3. Vai ir konstitucionāla līmeņa garantijas (normu hierarhija visaugstākajā līmeni) tiesnešu neatkarības aizsardzībai no izpildvaras un likumdevēja varas?

X

       

Novērtējums

Saraksta struktūrā ir vieta, kas paredzēta novērtējumam, jo politiku, darbības un izpildes novērtējums ir kvalitātes politikas neatņemama sastāvdaļa. Novērtējuma rezultātā iegūto informāciju var izmantot kā uzlabojumu un izmaiņu avotu, lai vēl vairāk uzlabotu tiesu sistēmas un tiesu darba kvalitāti

I.

STRATĒĢIJA UN POLITIKA

II.

DARBS UN DARBA PROCESS

III.

PIEEJA TIESAI, KOMUNIKĀCIJA AR TIESU PAKALPOJUMU LIETOTĀJIEM UN SABIEDRĪBU

IV.

CILVĒKRESURSI UN TIESNEŠU STATUSS

V.

TIESU SISTĒMAS RESURSI

I.1. Tiesu organizācija un politika

2.3

II.1. Likum-došana

2.4

III.1. Pieeja juridiskai un tiesu informācijai

3.1.1

2.1

IV.1. Cilvēk-resursu politika

2.5

V.1. Finanses

2.3

3.1.4

I.2. Misija, stratēģija, mērķi

3.1.3

II.2. Tiesas procedūras

2.3

3.1.5

III.2. Pieejamība finanšu izteiksmē

2.1

3.1.1

IV.2. Tiesnešu statuss un kompetence

2.5

V.2. Informācijas sistēmas

2.3

3.1.4

I.3. Pienākumu deleģēšana un lietu sadalīšana

3.1.3

II.3. Tiesiskā noteiktība

 

III.3. Materiālā un virtuālā pieejamība

2.1

3.1.1

IV.3. Apmācība un zināšanu pilnveidošana

3.1.4

3.2.3

V.3. Loģistika un drošība

2.3

3.1.4

I.4. Stratēģijas novērtējums

2.6

II.4. Lietu vadība

3.2.2

III.4. Attieksme pret pusēm

3.2.1

IV.4. Zināšanu apmaiņa, kvalitāte un mediācijas grupas

3.1.4

3.2.3

V.4. Resursu, informācijas sistēmas, loģistikas un drošības novērtējums

 
 

II.5. Tiesas sēžu vadība

3.1.5

III.5. Nolēmumu sagatavošana / pasludināšana

3.2.4

IV.5. Cilvēk-resursu politikas novērtējums

3.1.6

3.2.5

 
 

II.6. Termiņu vadība

3.1.5

III.6. Leģitimitāte un sabiedrības uzticība

2.2

3.1.2

   
 

II.7. Tiesas nolēmumu izpilde

3.1.5

III.7. Novērtējums

3.1.6

3.1.2

   
 

II.8. Tiesu sistēmas partneri

3.1.5

     
 

II.9. Dokumentu vadība un arhivēšana

3.1.5

     
 

II.10. Veiktā darba novērtēšana

3.1.6

3.2.5

3.1.2

     

(V: valsts; R: reģions; Ta: tiesa; Ts: tiesnesis; NP: nav piemērojams)

Tiesu darbības galvenie pīlāri

V

R

Ta

Ts

NP

I. STRATĒĢIJA UN POLITIKA

         

I.1. Tiesu organizācija un politika

         

1. Vai ir valsts institūcija (tieslietu ministrija vai tieslietu padome), kuras pienākums ir izstrādāt tiesu sistēmas vispārējo politiku un stratēģiskos dokumentus?

         

2. Vai ir likumi tiesas un tiesu organizācijas atbalstam?

         

3. Vai ir konstitucionāla līmeņa garantijas (vai normu hierarhija visaugstākajā līmeni) tiesnešu neatkarības aizsardzībai no izpildvaras un likumdevēja varas?

         

4. Vai ir izstrādāta tiesu specializācijas un/vai atsevišķu kategoriju tiesnešu specializācijas politika?

         

5. Vai tiesām ir noteikti darbības mērķi?

         

6. Vai ir izstrādāta stratēģija un politika tiesu vajadzību un resursu plānošanai?

         

7. Vai ir izstrādāta tiesu struktūras un kompetences politika, tostarp tiesu ģeogrāfiskā izvietojuma politiku?

         

I.2. Misija, stratēģija, mērķi

         

1. Vai tiesas vadība ir noteikusi misiju/vīziju un stratēģiju (tajā jāietver tiesu varas raksturlielumi, piemēram, objektivitāte, neatkarība, tiesiskā noteiktība un pieejamība)?

         

2. Vai tiesas vadība nodrošina plašu misijas/vīzijas un stratēģijas publicitāti ieinteresēto personu, tiesnešu, prokuroru un tiesas darbinieku vidū?

         

3. Vai tiesas vadība interpretē misiju/vīziju konkrētos un izmērāmos mērķos un prioritātēs? Vai to izpildei ir indikatori?

         

4. Vai tiesas vadība nosaka būtiskākos faktorus šo mērķu sasniegšanai?

         

5. Vai tiesas vadība, veidojot tiesas politiku, ņem vērā iekšējo un ārējo ieinteresēto personu vajadzības un vēlmes?

         

6. Vai tiesas vadība uztur pastāvīgus kontaktus ar iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām?

         

7. Vai tiesas vadība nodrošina tādu kultūru, kuras mērķis ir stimulēt un iedvesmot uzlabojumus institūcijā kopumā?

         

8. Vai tiesas vadība ir noteikusi prioritātes, uz kurām būtu jābalsta tiesas politika?

         

9. Vai tiesas vadība ir noteikusi, kā jānotiek lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz šīm prioritātēm?

         

I.3. Lietu sadale un tiesnešu pienākumu deleģēšana tiesas darbiniekiem

         

1.Vai ir izveidota ikviena tiesneša darba slodzes nepārtrauktas uzraudzības sistēma?

         

2.Vai tiesai ir iespēja pārdalīt lietas vai uzdevumus tā, lai palielinātu tiesas efektivitāti? Vai tiesa var noteikt elastīgāku lietu pārdali starp tiesnešiem?

         

3.Vai tiesas vadība ir izstrādājusi politiku attiecībā uz tiesnešu pienākumu deleģēšanu tiesas darbiniekiem?

         

4. Vai tiesas vadība ir noteikusi objektīvu metodi lietu sadalē starp tiesnešiem?

         

5. Vai informācija par lietu sadali ir pieejama visai tiesai?

         

6. Vai tiesas vadība ir noteikusi tiesas darbinieku galvenos pienākumus, lomu un standartus?

         

I.4. Stratēģijas novērtējums

         

1. Vai ir izveidota sistēma stratēģisko risku vadības novērtējumam?

         

2. Vai regulāri tiek izvērtēta tādu politiku ieviešana, kas attiecas uz izmaiņām tiesu organizācijas struktūrā?

         

3. Vai regulāri tiek izvērtēta likumu grozījumu ieviešana?

         

4. Vai tiek novērtēti likumu grozījumi un to ietekme uz tiesām un/vai tiesnešiem/prokuroriem?

         

5. Vai regulāri tiek izvērtēta tiesas procesu un alternatīvo strīdu risināšanas (ADR) metožu produktivitāte un efektivitāte?

         

Tiesu darbības galvenie pīlāri

V

R

Ta

Ts

NP

II. DARBS UN DARBA PROCESS

         

II.1. Likumdošana

         

1.Vai spēkā esošajos likumos ir noteikti kvalitātes standarti un vadlīnijas jaunu likumu vai grozījumu izstrādāšanai?

         

2.Vai tiek izvērtēta jaunu likumu vai grozījumu spēkā esošajos likumos ietekme uz tiesnešu darba slodzi? Ja tiek izvērtēta, vai tā rezultātā notiek izmaiņas tiesas (darbinieku) kapacitātē?

         

3. Vai daļu no likumdošanas procesa veido neatkarīgo institūciju un tiesnešu atzinums par izpildvaras sagatavotajiem priekšlikumiem likumu grozījumos?

         

4. Vai procesuālie likumi (civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā procesa) regulāri tiek pārskatīti un tajos izdarīti grozījumi, lai palielinātu tiesu procesu produktivitāti un efektivitāti?

         

5. Vai ir izstrādāti speciāli likumi (materiālās un procesuālās tiesību normas) ADR alternatīvo strīdu risināšanas metožu izmantošanai?

         

II.2. Tiesas procedūras

         

1.Vai tiek veikti pasākumi taisnīgas un efektīvas darba slodzes nodrošināšanai tiesnešu starpā (t.i., sekošana lietu plūsmai, katram tiesnesim nodoto lietu skaitam, lietu izskatīšanas ātrumam, ārpustiesas pienākumiem u.c.)?

         

2. Vai tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību starp tiesneša funkcijām un viņam uzticētajām lietām (apmācības periods, specializācija, lietu grupēšana, „pārbaudes lietas”, u.c.)?

         

3. Vai tiek veikti pasākumi caurskatāmības nodrošināšanai, sadalot lietas starp tiesnešiem (t.i. vai ir ievērots objektivitātes kritērijs)?

         

4. Vai ir izveidota kārtība lietu izskatīšanai viena tiesneša vai vairāku tiesnešu sastāvā?

         

II.3. Tiesiskā noteiktība

         

1.Vai ir izveidota politika tiesiskās noteiktības stiprināšanai?

         

2. Vai ir speciāli instrumenti, kurus izmanto tiesiskās noteiktības stiprināšanai, piemēram, tiesu prakses iekšējā sistēma vai sanāksmju organizēšana nozīmīgu spriedumu apspriešanai?

         

II.4. Lietu vadība

         

1.Vai ikvienam tiesnesim ir īpaši līdzekļi, kas viņam jebkurā laikā ļauj noskaidrot situāciju katrā no neizskatītajām lietām savā departamentā?

         

2. Vai tiesnesis var dalīties šajā informācijā ar savu administratīvo personālu?

         

3. Vai šī informācija ir pieejama tiesas ietvaros?

         

4. Vai tiesneši var veikt alternatīvus, tomēr ne-piespiedu pasākumus, lai atrisinātu noteiktus strīdus, pirms vēl nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

         

5. Vai tiesas procesi (pamatā) ir atklāti?

         

6. Vai tiesas process tiek organizēts paātrinātā veidā, lai atrisinātu strīdus?

         

7. Vai tiesas process tiek organizēts un īstenots tā, lai minimizētu pušu un citu procesā iesaistīto izdevumus?

         

8. Vai tiek veikti pasākumi, lai puses un advokāti varētu paļauties uz to, ka tiesneši sagatavo viņu lietu pienācīgi, ka tiem ir pietiekamas specializētās zināšanas darbam ar šo lietu un ka viņu nostāja būs pilnībā izprasta?

         

9. Vai tiesnešiem/prokuroriem var/ir tiesības noteiktus strīdus nodot mediācijai?

         

10. Vai pastāv līdzekļi, kas nodrošina to, ka mediācija nevajadzīgi nenovilcina lietas izskatīšanu?

         

II.5. Tiesas sēžu vadība

         

1.Vai ir izstrādāta kārtība tiesas sēžu sagatavošanai?

         

2. Vai tiesas sēdes tiek nozīmētas dažu dienu laikā pēc lietas saņemšanas, piedaloties pušu pārstāvjiem, lai lemtu jautājumu par tiesvedībai nepieciešamo laiku un laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos galvenajai tiesas sēdei?

         

3. Vai ir izveidota sistēma, lai noteiktu savlaicīgu tiesas sēdes sākumu?

         

4. Vai puses tiek informētas, ja tiesas sēde tiek pārcelta vai kavēsies tās uzsākšana?

         

5. Vai ir izveidota informācijas sistēma tiesas sēžu efektīvai plānošanai?

         

6. Attiecībā uz tiesnešiem:

    o vai viņi sagatavo lietas atbilstošā veidā, paturot prātā mutisko iztaujāšanu;

    o vai viņiem ir prasme uzlabot procesā iesaistīto personu izpratni par savu lomu;

    o vai viņi kontrolē pušu izvietojumu tiesas zālē un liecinieku uzstāšanās laiku;

    o vai viņi atbilstošā veidā kontrolē tiesas kārtībniekus;

    o vai viņi ņem vērā to, ko tiesas sēdes gaitā sagaida puses un liecinieki;

    o vai viņi kontrolē procesā noteiktos termiņus;

    o vai viņi ir punktuāli?

         

7. Vai tiesas sēdes pavēstes tiek izsūtītas iespējami ātrāk, lai izvairītos no nevajadzīgas gaidīšanas (norādīts konkrēts ierašanās laiks, norādīts, ka var ierasties noteiktā laika intervālā u.c.)?

         

8. Vai pusēm ir iespēja lūgt lietas ātrāku izskatīšanu, ja tiek sniegts likumīgs pamatojums?

         

II.6. Laika ietvaru vadība

         

1.Vai ir izstrādāta politika paredzama un optimāla laika noteikšanai?

         

2. Vai ir izstrādāti standarti vai normas, kas regulē tiesas procesu pieņemamo ilgumu?

         

3. Vai ir izstrādāta politika lietu plūsmas vadībai kas novērstu kavēšanos lietu izskatīšanā?

         

4. Vai tiek veikti pasākumi novilcinātu lietu izskatīšanas paātrināšanai un lietu uzkrājuma samazināšanai?

         

5. Vai tiesnešiem ir aktīva loma tiesas procesu savlaicīguma nodrošināšanā?

         

6. Vai puses var vienoties ar tiesu par lietas izskatīšanas laika ietvariem?2

         

7. Vai ir noteikti laika ietvari lēmumu pieņemšanai pēc tiesas sēdes?

         

II.7. Tiesas nolēmumu izpilde

         

1.Vai ir izstrādāta tiesas nolēmumu izpildes politika?

         

2. Vai ir tiesas nolēmumu paziņošanas sistēma?

         

3. Vai ir noteikts maksimālais laiks starp tiesas pēdējā nolēmuma pieņemšanu un šā lēmuma paziņošanu pusēm?

         

4. Vai laiks starp tiesas pēdējo nolēmumu un tā izpildi tiek periodiski pārbaudīts?

         

5. Ja tiesas nolēmuma izpilde tiek uzticēta konkrētas profesijas pārstāvjiem (tiesu izpildītājiem utt.), vai viņus uzrauga tiesu institūcijas?

         

II.8. Tiesu sistēmas partneri

         

1. Vai ir izstrādāts un tiek atjaunināts tiesas ekspertu un tulku saraksts?

         

2. Vai tiesa sadarbojas ar citām institūcijām (policiju, advokātiem, prokuroriem, sociālajiem darbiniekiem, ekspertiem, u.c.)?

         

3. Vai ir izveidots uzraugošo atjaunots saraksts?

         

4. Vai ir izveidota ekspertu un tiesas tulku kvalitātes kontroles sistēma?

         

5. Vai ir noteikti termiņi ekspertu atzinumu iesniegšanai?

         

6. Vai ir iespējama eksperta atzinuma apstrīdēšana?

         

7. Vai eksperti un tiesas tulki ir sertificēti?

         

II.9. Dokumentu vadība un arhivēšana

         

1.Vai ir izveidota dokumentu vadības informācijas sistēma tiesas dokumentu un lietu reģistrēšanai un uzraudzībai?

         

2.Vai ir izveidota īpaša kārtība tiesas lietu un tiesas nolēmumu arhivēšanai?

         

3. Vai ir izveidota (elektroniskā) informācijas sistēma tiesas lietu un tiesas nolēmumu arhivēšanai?

         

4. Vai ir izveidota tiesas elektronisko lietu sistēma?

         

5. Vai iespējama dokumentu iesniegšana tiesā elektroniski?

         

II.10. Veiktā darba novērtēšana3

         

1. Vai ir izveidota darbības risku novērtēšanas un iekšējās uzraudzības sistēma, ko veic tiesas vadība?

         

2. Vai tiesas politikā tiek ņemta vērā šādu darbības risku vadība:

    o risks zaudēt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai (attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesnešu/prokuroru komunikācijas vadība utt.);

    o risks, kas attiecas uz procesu drošumu (it sevišķi saistībā ar informācijas sistēmām)?

         

3. Vai tiesas vadība periodiski veic tiesas darba novērtēšanu?

         

4. Vai ir izstrādāta novērtējuma rezultātu publicēšanas kārtība?

         

5. Vai periodiski tiek izvērtēts kvalitātes regulējums un standarti?

         

6. Vai, ievērojot izvērtējuma rezultātus, tiek noteikti un ieviesti pasākumi situācijas uzlabošanai? Vai šie uzlabojumi tiek kontrolēti?

         

7. Vai to lietu skaits (procentuāli), kurā nolēmumus pieņem pilns tiesas sastāvs (tiesnešu panelis) tiek fiksēts un publicēts?

         

8. Vai tiek fiksēts un publicēts to nolēmumu skaits, kuri tiek veiksmīgi pārsūdzēti?

         

9. Vai iesniegto apelāciju procents tiek fiksēts un publicēts?

         

10. Vai tiesnešu un tiesas darbinieku produktivitāte tiek fiksēta un publicēta?

         

11. Vai atcelto nolēmumu skaits tiek fiksēts un publicēts?

         

12. Vai tiesu procesu ilgums sistemātiski tiek fiksēts un publicēts?

         

13. Vai ir iespējams noteikt ienākošo lietu, neizskatīto lietu un izskatīto lietu kopējo skaitu noteiktā laika periodā?

         

14. Vai sistemātiski tiek analizēti lietu neizskatīšanas iemesli?

         

15. Vai ir noteikti mērķi lietu uzkrājuma samazināšanai?

         

16. Vai ir izveidota individuāla tiesneša darba kvantitatīvās un kvalitatīvās izvērtēšanas sistēma?

         

17. Vai ir iespējams sniegt informāciju par konkrēta tiesneša noteiktā laika periodā neizskatītajām lietām un izskatītajām lietām?

         

18. Vai ikvienam tiesnesim ir pieeja informācijai par viņa tiesas departamentu, viņa kolēģu departamentiem, kā arī datiem, kas attiecas uz visu tiesu?

         

19. Vai individuāla tiesneša darba kvalitatīvie aspekti ir tiesas cilvēkresursu politikas sastāvdaļa?

         

Tiesu darbības galvenie pīlāri

V

R

Ta

Ts

NP

III. PIEEJA TIESAI, KOMUNIKĀCIJA AR KLIENTIEM UN SABIEDRĪBU

         

III.1. Pieeja juridiskai un tiesu informācijai

         

1. Vai normatīvie akti tiek publicēti tādā veidā, ka tie ir viegli pieejami?

         

2. Vai ir interneta mājaslapas, kas nodrošina piekļuvi juridiskajiem dokumentiem bez maksas?

         

3. Vai tiesas kancelejas darbinieki ir apmācīti, lai apmeklētājiem un tiesas klientiem varētu izskaidrot tiesas darba metodes, procesuālos noteikumus un sniegt citu praktisku informāciju?

         

4. Vai tiesas spriedumi un lēmumi ir pieejami tiesas mājaslapā internetā?

         

5. Vai ir izstrādāta politika tiesas nolēmumu publicēšanai?

         

6. Vai personām, kuras runā/raksta minoritāšu valodās, ir pieejami tiesību aktu juridisko tekstu oficiālās versijas viņu dzimtajā valodā?

         

7. Vai personām, kuras nesaprot tiesas procesā lietoto oficiālo valodu, ir tiesības uz tulku (bezmaksas)?

         

8. Vai tiesas sniedz tulku pakalpojumus vai tulku iespējams uzaicināt nekavējoties?

         

9. Vai ir pieejama informācija par tiesas darbību un vai tā ir viegli pieejama personām?

         

10. Vai informācija par personu tiesībām un pienākumiem (likumā noteiktajiem) ir viņiem plaši pieejama (piemēram, pa informatīvo tālruni)?

         

11. Vai šī informācija ir pielāgota daudzajām iespējamajām situācijām (riska grupu bērni, laulības šķiršana, kriminālprocesi, apcietinājuma vietas u.c.)?

         

12. Vai tiesās ir ziņojumu dēlis apmeklētājiem?

         

13. Vai tiesas kancelejā un tiesas mājaslapā ir pieejams atjaunots advokātu saraksts?

         

14. Vai tiesas lietotājiem tiesā ir pieejami jebkādi informatīvie bukleti?

         

15. Vai prāvniekam jāpiedalās pašam vai viņš var tikt pārstāvēts tiesas procesa visās stadijās?

         

16. Ja prāvnieku pārstāv advokāts, vai šī pārstāvība ir advokātu monopols?

         

17. Ja pārstāvība nav advokātu monopols, vai ir iespējams, ka nevalstiskās organizācijas vai arodbiedrības prāvniekiem piedāvā juridisko konsultāciju un palīdzību (piemēram, sociālo tiesību jautājumos vai patērētāju tiesību jautājumos)?

         

III.2. Finansiāla piekļuve

         

1. Vai prāvniekiem, kuriem nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, ir tiesības uz bezmaksas juridisko konsultāciju vai konsultāciju par pazeminātu samaksu, lai saņemtu informāciju par savām tiesībām un pienākumiem? Ja tas tā ir, vai tas attiecas uz visām tiesību nozarēm?

         

2. Vai prāvniekiem ir tiesības saņemt advokāta sniegtu bezmaksas pārstāvību vai pārstāvību par pazeminātu samaksu (ko finansē no valsts juridiskās palīdzības budžeta)? Vai šis noteikums attiecas tikai uz krimināllietām vai tas tiek piemērots arī citās lietās?

         

3. Vai procesuālie izdevumi/nodevas ir caurskatāmas?

         

4. Vai ir izveidota sistēma, kas garantē tiesas procesa izdevumu/nodevu mērenību?

         

5. Vai ir vispārēji noteikumi, kas attiecas uz tiesas izdevumiem kriminālprocesā? Un citos procesos?

         

6. Vai advokātu padomes locekļi sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas?

         

7. Vai ir veikti pasākumi, lai informētu sabiedrību par tiesāšanās izdevumiem:

    o vai advokātiem tiek prasīts publicēt nodevu/honorāru apmērus, kurus viņi pieprasa, un noslēgt līgumu ar klientu;

    o vai ir procedūras, lai samazinātu advokātu pieprasītos nesamērīgi augstos honorārus;

    o vai ir procedūras, lai samazinātu ekspertu pieprasītos nesamērīgi augstos honorārus?

         

8. Vai ir iespēja (tiesā) apstrīdēt advokāta un eksperta pieprasīto honorāru?

         

III.3. Fiziskā un virtuālā piekļuve

         

1. Vai tiesas ir izvietotas tā, lai tām varētu efektīvi piekļūt?

         

2. Vai ir noteikumi, kas ļauj lietas izskatīt citā vietā, nevis tiesas pamata atrašanās vietā?

         

3. Vai kancelejas darbinieki ir pietiekami apmācīti, lai rēķinātos uz tiesu ar pavēsti aicināto personu stresu?

         

4. Vai tiesa ir izstrādājusi speciālus noteikumus, lai uzlabotu tiesas apmeklētāju pieņemšanu?

         

5. Vai personas ar invaliditāti un gados vecākas personas viegli var piekļūt:

    o īpaši rezervētām autostāvvietām;

    o uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm iekļuvei ēkā?

         

6. Ja nepieciešams, vai kādam ir iespējams pavadīt šīs personas tiesas zālē?

         

7. Vai uzgaidāmās telpas un tiesas zāles ir pienācīgi aprīkotas atbilstoši saprātīgiem standartiem?

         

8. Vai tiesā ir telpas, kurās advokāti var satikties ar saviem klientiem?

         

9. Vai uzgaidāmās telpas ir izkārtotas tā, lai pretējām pusēm tiesas sēde nebūtu jāgaida kopā?

         

10. Vai tiesas apmeklētājiem domātās norādes ir pietiekami skaidras?

         

11. Vai ir izstrādāta alternatīvo strīdu risināšanas metožu politika?

         

12. Vai mediatori ir viegli pieejami atsevišķu strīdu risināšanai?

         

III.4. Attieksme pret pusēm

         

1. Ja prāvnieks ierodas personīgi, vai tiesnesim vai citiem tiesas darbiniekiem ir pietiekams laiks un iemaņas, lai sniegtu pusēm vispārēju skaidrojumu par strīdu, kurā tās ir iesaistītas.

         

2. Vai tiesas procesa dalībniekiem tiek nodrošināta atbilstoša konsultācija, saglabājot tiesas neatkarību un objektivitāti?

         

3. Vai attieksme pret procesa dalībniekiem, kā arī pret pārējiem klausītājiem neaizskar viņu godu un cieņu?

         

4. Vai tiesneši ir spējīgi nodrošināt, lai izsauktās personas saprastu tiesas procesa oficiālo valodu?

         

5. Vai tiesneši ņem vērā tiesas procesa izmaksas pusēm:

    o ierobežojot veiktos pasākumus (ekspertu ziņojumus, tiesas izdevumus u.c.);

    o dodot priekšroku lietām, kurām ir tieša ietekme uz pušu materiālajiem resursiem (atbrīvošana no darba, uzturlīdzekļi u.c.)?

         

6. Vai tiesneši aicina procesa dalībniekus, kuri piedalās lietas izskatīšanā, norādīt jebkādus iemeslus, kuru dēļ viņiem būtu dodama priekšroka un vai viņiem nav kādas īpašas prasības (t.i., persona nevar piecelties)?

         

7. Vai tiesas sēde tiek organizēta tā, lai personas tiktu uzklausītas noteiktā laikā?

         

8. Vai pusēm ir tiesības iejaukties, it īpaši, lai lūgtu izskaidrojumu?

         

9. Vai ir izstrādāta sūdzību iesniegšanas procedūra?

         

III.5. Nolēmumu sagatavošana / pasludināšana

         

1. Vai sprieduma pasludināšana un motivācija, ko sniedz tiesnesis, ir saprotama?

         

2. Vai nolēmumu motivācija ir detalizēta un sistemātiska?

         

3. Vai nolēmumu motivācija pusēm un juridiskās profesijas pārstāvjiem sniedz skaidras vadlīnijas par to, ka nolēmums ir taisnīgs un likumīgs?

         

4. Vai ir speciāli noteikumi vai standarti attiecībā uz nolēmumu pasludināšanu?

         

5. Vai tas, ko sagaida puses, advokāti, zemākas un augstākas instances tiesas, tiek pietiekami ņemts vērā, sagatavojot nolēmumu?

         

6. Vai izmanto „standarta” lēmumus un noteikumus „vairākumā ” lietu?

         

III. 6. Leģitimitāte un sabiedrības uzticēšanās

         

1. Vai ik gadu sabiedrība tiek iepazīstināta ar ziņojumu par tiesu sistēmas kvalitāti un darbību?

         

2. Vai šo ziņojumu apspriež parlamentā?

         

3. Vai regulāri tiek novērtēta sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai?

         

4. Vai regulāri tiek sagatavots sabiedrībai pieejams ziņojums par tiesas darbību un kvalitāti?

         

5. Vai ir izveidotas īpašas izmeklēšanas komisijas, lai pētītu problēmas tiesu sistēmā? Vai šo komiteju darbs ir atklāts?

         

6. Vai ir izstrādāts tiesas lietotāju nolikums, kas nosaka viņu tiesības un pienākumus?

         

7. Vai pusēm ir tiesības jebkurā brīdī saņemt informāciju par to, kādā stadijā ir viņu lietas izskatīšanas process:

    o tieši (kancelejā vai internetā);

    o netieši ar sava pārstāvja (advokāta u.c.) starpniecību?

         

8. Vai sabiedrībai un tiesas lietotājiem ir pieejama informācija par tiesnešu disciplināratbildības un piemērojamo sodu sistēmu, un vai sodīto tiesnešu vārdi ir publiskoti?

         

9. Vai pilsoņiem ir konsultatīva loma diskusijās par tiesu sistēmas prioritātēm (finansējumu, atsevišķu strīdu izskatīšana prioritārā kārtībā, u.c.)?

         

10. Vai nevalstiskajām organizācijām, kuru sociālā loma ir saistīta ar tiesu sistēmu (cietušie, patērētāji u.c.), ir noteikta loma tiesu sistēmas darbības uzlabošanā?

         

11. Vai notiek regulāra viedokļu apmaiņa par tiesu darbību un kvalitāti vietējā līmenī (publiskās debates, sabiedriskas diskusijas, sanāksmes ar asociāciju piedalīšanos, tikšanās ar skolēniem, u.c.)?

         

12. Vai tiesai ir īpaši apmācīts darbinieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem?

         

13. Vai tiek publicētas svarīgas vienošanās, kas tapušas konsultāciju rezultātā starp tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem un kas nosaka uzvedības noteikumus vai organizatoriskos pasākumus, par kuriem visi vienojušies?

         

14. Vai tiek organizētas atvērto durvju dienas tiesas apmeklējumiem?

         

III.7. Novērtējums

         

1. Vai ir izveidota izvērtēšanas/novērtēšanas sistēma, lai mērītu (potenciālo) risku zaudēt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai?

         

2. Vai potenciālais risks zaudēt sabiedrības uzticēšanos tiek ņemts vērā, veidojot tiesu politiku (attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesnešu/prokuroru komunikācijas vadība u.c.)?

         

3. Vai ir noteikti svarīgākie lietotāji (tostarp prāvnieki, advokāti, prokurori, probācijas dienests un aprūpes pēc deinstitucionalizēšanas dienests, tulki, bērnu aizsardzības iestādes, eksperti u.c.)?

         

4. Vai tiesas lietotāju apmierinātība periodiski tiek izvērtēta?

         

5. Vai tiesas lietotāju apmierinātības izvērtējumu rezultāti tiek publiskoti?

         

6. Vai tiek uzraudzīts progress šajā jomā, ņemot vērā šo izvērtējumu rezultātus (jautājumi, kurus tiesas lietotājiem var uzdot varētu būt, piemēram, par tiesneša izturēšanos un advokātu uzvedību, tiesas infrastruktūru un pakalpojumiem, kavēšanos pirms tiesas sēdes, iespaidu par tiesisko noteiktību un tiesas nolēmumu skaidrību)? Vai tie tiek izmantoti tiesu darbības uzlabošanai?

         

Tiesu darbības galvenie pīlāri

V

R

Ta

Ts

NP

IV. CILVĒKRESURSI UN TIESNEŠU UN TIESAS DARBINIEKU STATUSS

         

IV.1. Cilvēkresursu politika

         

1. Vai ir izstrādāta ilgtermiņa stratēģija un politika, kas attiecas uz tiesnešu un tiesas darbinieku atlasi, izraudzīšanos, apmācību, novērtēšanu, karjeras attīstību un atalgojumu?

         

2. Vai ir izstrādāta īstermiņa politika, kas attiecas uz tiesnešu un tiesas darbinieku atlasi, izraudzīšanos, apmācību, novērtēšanu, karjeras attīstību, atalgojuma izmaiņām?

         

3. Vai ir izveidota neatkarīga tiesnešu un prokuroru valsts apmācības institūcija (tiesnešu apmācības skola)?

         

4. Vai ir izstrādāta kārtība zināšanu apmaiņai starp tiesām un tiesnešiem?

         

5. Vai tiesnešu un prokuroru atalgojumu reglamentē likums?

         

6. Vai ir izveidota tiesnešu un prokuroru novērtēšanas sistēma?

         

7. Vai tiesnešiem un prokuroriem ir zināmi viņiem piemērojamie novērtēšanas kritēriji?

         

8. Vai tiesnešu un prokuroru novērtēšanas kritērijos iekļauti šādi jautājumi :

    o tiesnešu un prokuroru personiskais un profesionālais taisnīgums

    o atbilstoša uzvedība saskarsmē ar plašsaziņas līdzekļiem;

    o atbilstoša uzvedība attiecībā uz politisko darbību un darbību arodbiedrībās;

    o neatkarība no plašsaziņas līdzekļiem un politikas;

    o izturēšanās pret pusēm;

    o profesionālās zināšanas?

         

9. Vai tiesnešu un prokuroru novērtēšanas kritēriji ir pietiekami skaidri?

         

10. Vai tiesneša vai prokurora amata kandidāta prasmes tiek novērtētas, stājoties amatā tiesu sistēmā?

         

11. Vai tiesnešu un prokuroru amata kandidātu personiskās uzvedības ētiskums tiek izvērtēts pirms stāšanās amatā?

         

12. Vai ir noteikti objektīvi kritēriji tiesnešu un prokuroru amata kandidātu atlasei?

         

13. Vai šie kritēriji ir zināmi kandidātiem?

         

14. Vai ir izstrādāta novērtēšanas sistēma darbiniekiem, kas nav tiesneši un prokurori?

         

15. Vai piemērojamie kritēriji darbiniekiem ir zināmi?

         

IV.2. Tiesnešu statuss un kompetence

         

1. Vai tiesneša un prokurora statuss un amats ir noteikts likumā?

         

2. Vai tiesneša un prokurora pamata kompetence ir aprakstīta vispārējās politikas dokumentos vai noteikta likumā?

         

3. Vai tiesneši un prokurori tiek mudināti izstrādāt labākās prakses apkopojumus un uzvedības kodeksu?

         

4. Vai likumos ir noteikta tiesneša neatkarības aizsardzība?

         

5. Vai ir izveidota Tieslietu padome? Vai tai ir kāda loma tiesnešu neatkarības stiprināšanā?

         

IV.3. Apmācība un zināšanu pilnveidošana

         

1. Vai tiesas vadība sekmē tiesas departamentu sadarbību?

         

2. Vai tiesas vadība seko tiesnešu, prokuroru un tiesas darbinieku profesionālo zināšanu un iemaņu prasībām?

         

3. Vai tiesas vadība ir izstrādājusi kārtību visu tiesas darbinieku zināšanu un attieksmes novērtēšanai?

         

4. Vai ir izstrādāta politika sadarbības kultūras un taisnīguma stiprināšanai?

         

5. Vai tiesas vadība realizē tiesnešu taisnīguma godīguma uzturēšanas un veicināšanas politiku visos tiesas līmeņos?

         

6. Vai ir izstrādāta politika attiecībā uz tiesnešu vietnieku izmantošanu?

         

7. Vai tiesas vadība attīsta tiesnešu specializācijas politiku?

         

8. Vai tiesas vadība ir aprakstījusi tiesas darbinieku galvenos pienākumus?

         

9. Vai tiesneša amata kandidātu pamata apmācības kursā ir iekļautas nepieciešamās organizatoriskās iemaņas un tehnikas tiesas sēžu vadīšanai?

         

10. Vai tiesnešiem un prokuroriem ir jāpiedalās pamata un/vai turpmākajā apmācībā?

         

11. Vai ir izstrādāti standarti pamata un/vai turpmākajai apmācībai?

         

12. Vai tiesnešu un prokuroru ētikas principu apmācības kurss ir iekļauts tiesnešu amata kandidātu apmācībā?

         

13. Vai ētikas jautājumi ir iekļauti turpmākās apmācības kursā?

         

14. Vai kādas jomas, piemēram, nepilngadīgo lietu izskatīšanas, specifiskie ētikas aspekti tiek aplūkoti apmācībā?

         

15. Vai pietiekama uzmanība tiek veltīta kompetencei saistībā ar tiesnešu un prokuroru izturēšanos un attieksmi?

         

16. Vai turpmākajā apmācībā pietiekama uzmanība tiek veltīta tiesas sēžu vadīšanas organizatoriskajām iemaņām un tehnikām?

         

17.Vai pirms stāšanās tiesneša amatā pamata apmācībā ir iekļauta nolēmumu rakstīšanas tehnika?

         

18. Vai nolēmumu rakstīšanas tehnika ir iekļauta turpmākajā apmācībā?

         

19. Vai tiesnešu un prokuroru pārcelšana ir saistīta ar jauniem pienākumiem nepieciešamo zināšanu apgūšanu?

         

20. Vai noteiktu funkciju/pienākumu pildīšanai, piemēram, palātas vai tiesas vadīšanai, ir izstrādāta speciāla apmācības programma?

         

21. Vai noteiktu pienākumu pildīšanai, piemēram, to, kas attiecas uz nepilngadīgajiem vai saistīti ar komerctiesībām, izstrādāta speciāla apmācības programma?

         

22. Vai tiesas organizē regulāras tiesnešu sanāksmes, darba kvalitātes uzlabošanas konferences un citus pasākumus, kuros piedalās visi tiesneši un kuros papildus administratīvajiem jautājumiem viņiem ir iespēja diskutēt par juridiskiem jautājumiem, kurus lielākoties tiesneši paši izvirza?

         

IV.4. Pieredzes apmaiņa, kvalitāte un alternatīvās strīdu risināšanas metodes

         

1. Vai tiesas vadība veicina pieredzes apmaiņas kultūru?

         

2. Vai juridisko zināšanu avoti ir pieejami un tiem ir viegli piekļūt?

         

3. Vai tiesneši un prokurori praktizē kolēģu izvērtējumu (diskusija par lietām ar kolēģiem) vai uzraudzību (diskusijas par lietām ar augstāk kvalificētiem kolēģiem)?

         

4. Vai slēgtas tiesas sēdes ieraksts ir izmantojams kā informācijas avots kolēģu izvērtējuma laikā?

         

5. Vai tiesneši piedalās „kvalitātes grupās” savā tiesā, lai apspriestu savas tiesas tiesu praksi, raugoties no augstākas tiesas tiesu prakses viedokļa?

         

6. Vai tiesneši piedalās diskusijās par saviem nolēmumiem:

    o ar kolēģiem no citām tiesām;

    o ar tiesas procesos regulāri iesaistītajiem, piemēram, advokātiem;

    o ar citām trešajām personām?

         

7. Vai ir izstrādāta politika atcelto vai grozīto nolēmumu apspriešanai?

         

8. Vai tiek organizētas konsultācijas starp zemāka līmeņa un apelācijas instances tiesām?

         

9. Vai tiesnešiem un prokuroriem ir pietiekama iespēja pašizglītoties?

         

10. Vai ir pietiekama iespēja apsvērt tiesnešu nolēmumus?

         

11. Vai pietiekama uzmanība tiek veltīta tiesnešu neatkarības un godīguma jautājumiem (piemēram, diskusijas par morālo dilemmu vai ētikas komisijas izveidošanu)?

         

12. Vai tiesneši tiek apmācīti izmantot alternatīvās strīdu risināšanas metodes (piemēram, mediāciju)?

         

13. Vai katru gadu tiek organizētas diskusijas ar tiesnešiem, prokuroriem un personālu par personīgo attīstību (metodiskas un plānotas)? Vai šo diskusiju laikā nospraustie mērķi tiek sasniegti un kontrolēti?

         

IV.5. Cilvēkresursu politikas novērtējums

         

1.Vai ir noteikti kritēriji cilvēkresursu politikas novērtēšanai (piemēram, kritēriji attiecībā uz darba nespējas lapām, studiju vai apmācības efektivitāti, regulāro apmācību līmeņa ievērošanu, produktivitāti) un vai cilvēkresursu politika regulāri tiek izvērtēta?

         

2. Vai periodiski tiek novērtēta tiesnešu, prokuroru un darbinieku apmierinātība (piemēram, veicot aptaujas)?

         

3. Vai šo novērtējumu rezultāti tiek publicēti?

         

4. Vai ir panākts progress, veicot cilvēkresursu novērtējumu (darbinieku apmierinātība, piemēram, ar darba slodzi, novērtējuma un snieguma atzīšanu, apmācības iespējām, karjeras attīstību un uzraudzības veidu)?

         

5. Vai notiek tiesnešu un darbinieku apmācību un zināšanu pilnveidošanas sistemātisks novērtējums?

         

Tiesu darbības galvenie pīlāri

V

R

Ta

Ts

NP

V. TIESU SISTĒMAS RESURSI

         

V.1. Finanses

         

1. Vai pastāv budžeta pieņemšanas procedūra, kas garantē pienācīgu finansējumu tiesu sistēmai?

         

2. Vai tiesu sistēmai pieejamie finanšu līdzekļi ir pietiekami, lai aizsargātu tiesnešu neatkarību?

         

3. Vai ir noteikti objektīvi kvalitātes standarti/normas attiecībā uz tiesām, tiesu ēkām, kabinetiem, tehniskajam aprīkojumam un tiesu drošībai nepieciešamo finansējumu?

         

4. Vai ir izstrādāti darbības un finansējuma standarti, lai panāktu tiesu efektivitāti?

         

5. Vai ir izstrādāta objektīva tiesām piešķirto līdzekļu sadales politika (piemēram, darbinieku izmaksas, materiālu izmaksas)?

         

6. Vai budžetā ir paredzēta speciāla sadaļa tiesu kvalitātes sistēmai?

         

V.2. Informācijas sistēmas

         

1. Vai ir izstrādāta politika informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanai tiesās (e-tiesas, videokonferences, elektroniskā datu apmaiņa u.c.)?

         

2. Vai tiesu informācijas sistēmas regulāri tiek pārskatītas un uzlabotas?

         

3. Vai cilvēkresursu informācijas sistēmas attīstība ir saskaņota un atbilst citu izmantoto sistēmu (tehniskajai) specifikācijai (t.i., lietu vadības informācijas sistēmai, finanšu informācijas sistēmai u.c.).

         

4. Vai informācija, kura ir fiksēta tiesas vadības informācijas sistēmā, sniedz vispārēju priekšstatu par tiesas darbu?

         

5. Vai tiesas vadības informācijas sistēmā fiksētās informācijas analīzi var veikt visi tiesas darbinieki (vai kāds pilnvarots darbinieks) vai arī šos datus var izmanto tikai speciālisti (piemēram, IT speciālisti)?

         

6. Vai ir izstrādāti noteikumi informācijas izmantošanas konfidencialitātei (piemēram, aizliegums piekļūt sistēmas datiem no mājām)?

         

7. Vai tiek nodrošināta sistēmā esošās informācijas drošība (pret hakeru iekļūšanas risku sistēmā)?

         

8. Vai ir izveidota racionāla budžeta procedūra tiesas darba un resursu sadalījuma uzraudzībai?

         

V.3. Loģistika un drošība

         

1. Vai pastāv iepirkuma mehānisms, lai iegādātos preces un pakalpojumus tiesu vajadzībām?

         

2. Vai ir izstrādāta ārpakalpojumu izmantošanas politika?

         

3. Vai tiesas vadība ievēro standarta iepirkuma procedūru?

         

4. Vai tiesas vadība izmanto standarta kontroles procedūru visām ienākošajām precēm un pakalpojumiem?

         

5. Vai tiesas vadība periodiski izvērtē piegādātājus?

         

6. Vai tiesas vadībai ir telpu izvietojuma ilgtermiņa plāns?

         

7. Vai tiesas vadība ir izstrādājusi tiesas fiziskās un IT drošības politiku?

         

8.Vai tiesas vadība ir izstrādājusi visu ieinteresēto personu (stakeholders) drošības politiku?

         

9. Vai tiesas vadība ir izstrādājusi darba apstākļu un (iekšējā) avārijas dienesta politiku?

         

10. Vai tiek nodrošināta tiesas ēku drošība?

         

11. Vai tiek nodrošināta pušu drošība tiesas sēžu laikā?

         

V. 4. Resursu, informācijas sistēmu, loģistikas un drošības novērtējums

         

1. Vai ir izveidota finanšu un citu risku, kas saistīti ar informācijas sistēmām un atbalsta darbību, kontroles sistēma?

         

2. Vai tiek garantēta informācijas, galvenokārt finanšu informācijas, kvalitāte un ticamība?

         

3. Vai ir bijuši incidenti saistībā ar piekļuves, personu un datu drošību?

         

4. Vai tiek garantēta informācijas sistēmu drošība?

         

5. Vai zaudējumu un materiālo bojājumu risks ir apdrošināts?

         

6. Vai tiek vadīts krāpšanas un piesavināšanās risks?

         

7. Vai ik gadu tiek novērtēti izdevumi un šo izdevumu ietekme?

         

8. Vai tiesas vadība ik gadu analizē, vai plānotie rezultāti ir sasniegti (darbības, kvalitātes un darbinieku aspektā)?

         

9. Vai tiesas vadība izmanto šos rezultātus politikas veidošanai un/vai darba procesa uzlabošanai?

         

1 Darba grupas sastāvs: Daimar LIIV (Igaunija), Fraois PAYCHÈRE (Šveice), André POTOCKI (Francija), Johannes RIEDEL (Vācija), John STACEY (Apvienotā Karaliste), Kari TURTIAINEN (Somija), Elske Van AMELSFORT (Nīderlande), Mikhail VINOGRADOV (Krievijas Federācija); piedaloties Julien LHUILLIER (Francija) kā zinātniskajam ekspertam un Jean-Jaques KUSTER (Eiropas tiesas darbinieku savienība un Rechtspfleger) un Klaus DECKER (Pasaules Banka) kā novērotājiem.

2 Detalizētāki jautājumi atrodami CEPEJ Laika vadības kontroljautājumu sarakstā [CEPEJ (2005) 12 REV]: www.coe.int/cepej

3 Lai gan jautājums par tiesas nolēmumu kvalitāti veido tiesu darba kvalitātes novērtējuma daļu, šeit CEPEJ ar nolūku nav to ietvērusi. Šai tēmai vēlāk pievērsīsies Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (CCJE).



 Top