Strasbūra, 2008. gada 11. decembris

CEPEJ (2008)11

EIROPAS TIESU SISTĒMU EFEKTIVITĀTES KOMISIJA

(CEPEJ)

CEPEJ VADLĪNIJAS TIESU STATISTIKAI

(GOJUST)

Pieņemtas CEPEJ 12. plenārsēdē

(Strasbūrā, 2008. gada 10. – 11. decembrī)

Lūdzu ņemt vērā, ka II pielikumā ietvertas Excel darblapas ar matemātiskajām formulām, kuras var tieši izmantot šā dokumenta elektroniskajā versijā:

www.coe.int/cepej, dokuments „Evaluation of judicial systems

IEVADS

CEPEJ Statūtu 2. pants1 noteic tai uzdevumu „izvērtēt dažādu tiesu sistēmu sasniegtos rezultātus (...) izmantojot (...) vienotus statistikas kritērijus un izvērtēšanas metodes”. Savukārt 3. pants noteic, ka CEPEJ pilda savus uzdevumus, „(...) nosakot izvērtēšanas līdzekļus un metodes” un „ izveidojot (...) labākās prakses apkopojumus, nosakot vadlīnijas, rīcības plānus, viedokļus un vispārējos komentārus”.

Rīcības plāns, ko valstu un valdību vadītāji pieņēma savā trešajā samitā (Varšavā, 2005. gada maijā), ietvēra lēmumu „attīstīt [CEPEJ] (...) izvērtēšanas funkciju”.

CEPEJ ziņojums „Eiropas tiesu sistēmas – 2008. gada izdevums” (publicēts 2008. gadā) tika pozitīvi uzņemts Eiropas lēmējinstitūciju un juristu kopienas vidū.

CEPEJ uzskatīja, ka ir noderīgi nodrošināt vadlīnijas tām institūcijām, kuras tiesu sistēmā nodarbojas ar statistikas datu apkopošanu un apstrādi. Vadlīnijas norāda uz pieredzi, kura iegūta tiesu sistēmu novērtējuma izmēģinājuma projektā (2000. – 2004. gads) un divos pirmajos regulārajos novērtējuma ciklos (2004. – 2006. un 2006. – 2008. gads). Tajās īpaši ievēroti valstu korespondentu novērojumi un priekšlikumi, kā arī CEPEJ izteiktie komentāri.

Šīs vadlīnijas ir jāuzskata un jāizmanto kā elements CEPEJ izveidotajā rīku kopumā tiesu sistēmu efektivitātes un kvalitātes stiprināšanai, un it sevišķi par tādiem ir jāuzskata Laika vadības rādītāju saraksts2, Rādītāju saraksts tiesu sistēmas un tiesu kvalitātes uzlabošanai3 un SATURN vadlīnijas lietu izskatīšanas laika plānošanai4, kā arī kolēģu savstarpējās novērtēšanas process un tiesu statistika, kas tiek realizēta kopš 2008. gada.

Šo vadlīniju mērķis ir:

    · valstu apkopotās un apstrādātās statistikas kvalitātes, caurskatāmības, atbilstības un pieejamības kā sabiedriskās politikas rīka uzlabošana;

    · datu par Eiropas valstīm salīdzināšanas atvieglošana, nodrošinot svarīgāko tiesas darbības rādītāju atbilstošu salīdzināšanu, neraugoties uz būtiskām atšķirībām starp valstīm (gan tiesu organizācijā, ekonomiskajā situācijā, demogrāfijā, utt.), lai izprastu, kā darbojas tiesu sistēmas, noteiktu vienotus kritērijus tiesu sistēmu darbības novērtēšanai un salīdzināšanai, izceltu būtiskākās tendences, noskaidrotu grūtības un nodrošinātu tiesu sistēmas politikas vadlīnijas, tādējādi uzlabojot tās efektivitāti un kvalitāti Eiropas pilsoņu interesēs;

    · dot ieguldījumu CEPEJ veiktā darba Eiropas tiesu sistēmu izvērtēšanā atspoguļošanā un caurskatāmības nodrošināšanā, kā arī šā darba uzlabošanā.

VADLĪNIJAS

I. Vispārējie principi

1. Tiesu statistikas pamatmērķis ir sekmēt tiesu sistēmas darbības efektivitāti un dot ieguldījumu tieslietu sistēmas politikas virzībā. Tādēļ tiesu statistikai jānodrošina politikas veidotāji un praktizējošie juristi ar atbilstošu informāciju par tiesas darbu un tiesu sistēmas kvalitāti. Proti, par tiesu un tiesnešu darba slodzi, par laiku, kāds nepieciešams, lai izskatītu ienākošās lietas, par tiesu darba rezultātu kvalitāti un sistēmai nepieciešamajiem cilvēku un finanšu resursiem ienākošo lietu izskatīšanai.

2. Visa informācija, kas attiecas uz tiesu sistēmas darbību un kvalitāti, ir jāapkopo un jāpadara pieejama, izmantojot savietojamas un konsekventas metodoloģijas, kuras būtu piemērojamas visiem tiesu sistēmas atzariem un institūcijām tā, lai būtu iespējams novērtēt tām piešķirto līdzekļu efektivitāti.

3. Ikvienā valstī jābūt noteiktiem specifiskiem statistiskiem institucionāliem pasākumiem, lai apkopotu, koordinētu, sakopotu un apstrādātu informāciju no dažādiem statistikas avotiem, kura ir nepieciešama tiesas, prokuratūras, administratīvo pakalpojumu sniedzēju darba novērtēšanai un salīdzināšanai tiesas sistēmas iekšienē, kā arī jebkuras citas tiesu sistēmai nozīmīgas institūcijas darbības novērtēšanai.

Procesi un mehānismi

4. Par kārtību un termiņiem ir jāvienojas ar ieinteresētajām pusēm, lai radītu sistēmu, kas nodrošinātu statistikas regulāru apkopošanu un izplatīšanu. Lai atrisinātu vispārējos jautājumus, nodrošinātu sistēmas uzturēšanu un atrisinātu ar sistēmas darbību saistītās problēmas, savāktās informācijas ticamību un interpretāciju, jau iepriekš jābūt skaidri noteiktam pienākumu sadalījumam un mehānismam.

5. Cik vien tas iespējams, iepriekš apkopotie statistikas dati jāizmanto turpmākajās sistēmās dinamiskās rindas attīstīšanai.

6. Kad kompetentā varas iestāde sadala resursus, tiesu institūcijām, izmantojot statistikas etalonus, jābūt izstrādātam mehānismam, kas nodrošina datu apkopošanas, apstrādes un analīzes noteikumu atbilstošu piemērošanu, lai garantētu objektīvu un caurskatāmu sistēmu.

7. Statistikas datu pieprasījumi nedrīkst pārmērīgi noslogot tiesu darbiniekus, bet tiem ir jāatbilst visas tiesu sistēmas vienmērīgas vadības nepieciešamībai.

8. Attīstot informācijas tehnoloģiju izmantošanu statistikas sistēmā, tā var nodrošināt īsāku ciklu tiesas datu iesniegšanā un apstrādē.

Caurskatāmība un ticamība

9. Datu ticamību garantē to personu, kurām uzticēta datu apstrāde, profesionālisms un ētika, kā arī viņu neatkarība no citām politiskām un administratīvām institūcijām un orgāniem, kā arī privātām struktūrām. Valstīm ir jānodrošina, lai šīm personām būtu atbilstošas iemaņas un attiecīgs neatkarības līmenis, lai gala rezultātā tiktu nodrošināts atbildīgs un augstas kvalitātes pētniecības darbs.

10. Datu iegūšanas un apstrādes procesam jābūt caurskatāmam. Ar svarīgākajiem rezultātiem ir jānodrošina ne vien tiešie justīcijas administrēšanas atbalstītāji, bet arī pārējās ar tiesu sistēmas darbību saistītās personas. Lai uzlabotu šā mehānisma darbību, nepieciešams uzklausīt pētnieku viedokli.

11. Dati un to analīze nedrīkst būt personificēta. Datiem jābūt pasniegtiem tā, lai tos viegli varētu saprast ikviena persona, tādējādi nodrošinot caurskatāmību un to, ka šo sistēmu pieņem visas personas, uz kuru tā attiecas, kā arī garantējot piedāvātās informācijas skaidrību. Cik vien tas iespējams, jāizvairās no sarežģītu formulu izmantošanas.

12. Jānodrošina iegūto datu publiska pieejamība valsts līmenī, proti, tie publicējami internetā.

13. Valstu institūcijām, kuru pienākums ir apkopot un apstrādāt tiesu statistiku, ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu dialogu ar organizācijām, kas pārstāv tiesnešus un juridiskās profesijas, pētniekus un, ja iespējams, citas organizācijas, kuras interesē šis jautājums, tādējādi garantējot vienotu viedokli par apkopoto un izplatīto informāciju.

Eiropas tiesu sistēmu novērtējums

14. Datu iegūšanai ir jābūt organizētai tā, lai cik vien tas iespējams, tiktu ievērota CEPEJ vērtēšanas sistēma un, lai varētu periodiski nodrošināt atbildes uz jautājumiem, kas ir daļa no Eiropas tiesu sistēmu novērtēšanas procesa. Uzmanība jāvelta arī vadlīnijām skaidrojošajā memorandā, lai nodrošinātu konkrēto jēdzienu un mērīšanas metožu viendabību.

15. Un konkrēti, ikvienai valstij jāveic attiecīgi pasākumi, lai varētu nodrošināt gadskārtēju būtiskāko pamata datu kopumu par tiesu sistēmām Eiropā, kā to ir noteikusi CEPEJ (skatīt II pielikumu).

II. Specifiskie principi

Tiesu sistēmas budžets

16. Lai varētu novērtēt valstu centienus attīstīt tiesu sistēmu, statistikas apkopošanai un apstrādei jābūt organizētai tā, lai varētu nošķirt budžetus, kas paredzēti:

    · algām,

    · juridiskai palīdzībai;

    · datorizācijai (aprīkojums, ieguldījums un uzturēšana);

    · tiesu izdevumiem;

    · ieguldījumam jaunās tiesu ēkās;

    · ēku uzturēšanai, darbībai un izmaksām;

    · tiesnešu, kā arī prokuroru apmācībai un tālākizglītībai.

17. Dati par tiesām ir jāvāc un jāapstrādā, cik vien iespējams, tādā veidā, kas atļautu tiesu darbībai paredzēto budžetu nodalīt no tā, kas paredzēts prokuroru darbības nodrošināšanai. Ja tiesu sistēma ir organizēta tādā veidā, ka šāds nodalījums nav iespējams, tad skaitļi par tiesnešu skaitu un prokuroru skaitu varētu atļaut novērtēt statistiskos rezultātus vai sistēmu, kas atļauj aprēķināt prokuratūras sistēmai novirzīto budžetu.

18. Statistikai ir jāaptver gan piešķirtais budžets, gan izmantotais budžets.

Cilvēkresursi

19. Tiesas personāla skaitam (tiesneši, prokurori, tiesas darbinieki utt.), cik vien tas iespējams, jābūt norādītam par personām, kas nodarbinātas pilnu laiku.

Tiesas darbība, procesuālie termiņi un novērtējums

20. Statistikas sistēmai ir jābūt gan valsts līmenī, gan katras tiesas līmenī, lai novērtētu tiesas procesu kopējo ilgumu saskaņā ar pietiekami izstrādātu lietu tipoloģiju.

21. Liela daļa lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. pantā noteikto lietu izskatīšanas „saprātīgā laikā” pārkāpumu. Zinot, ka ir sarežģīti piedāvāt efektīvu vienošanos par termina “optimālā un paredzamā laikā” definīciju, kamēr mums visupirms nav detalizētu zināšanu par situāciju, īpaša uzmanība ir jāpievērš informācijas iegūšanai par tiesas procesu ilgumu.

22. Proti, valstīm ir jānodrošina informācija vismaz par tiesas procesu ilgumu šādu četru kategoriju lietās: laulības šķiršanas lietās, darba strīdu lietās, krimināllietās par laupīšanu un tīšu slepkavību (kā tas ir noteikts I pielikumā).

23. Lai veicinātu vienotu problēmas risinājumu Eiropas Padomes līmenī, ir jāizstrādā standarta metodoloģija valstu līmenī lietu izskatīšanas termiņu aprēķināšanai. Valstīm ir jāvar aprēķināt vismaz trīs lielumus: izskatīto lietu īpatsvars, izskatīšanas laiks un efektivitātes rādītājs, kā tas ir noteikts I pielikumā5.

Konvencijas 6. panta pārkāpumu monitorings

24. Detalizēta un atjaunota valstu statistika par ECT izskatītajām lietām, kas saistītas ar Konvencijas 6. pantā paredzētajām tiesībām, ir galvenais rīks ECT spriedumu izvērtēšanai, un it īpaši, tādu situāciju novēršanai, kas rada Konvencijas pārkāpumus. Attiecīgās valsts institūcijas tiek aicinātas uzturēt statistiku tabulas veidā par konkrētas valsts lietām, kas attiecas uz Konvencijas 6. panta pārkāpumu tā, lai ECT spriedumi tiktu atbilstoši izpildīti un turpmākie pārkāpumi novērsti.

25. Tabulās noteikti jānorāda lietu skaits par gadu:

* par tiesas pieņemtajām lietām;

* par sūdzībām, kas atzītas par nepieņemamām;

* par lietām, kas izbeigtas ar izlīgumu;

* par lietām, kurās konstatēts pārkāpums;

* par lietām, kurās nav konstatēts pārkāpums,

Obligāti ir jānorāda vismaz tās lietas, kuras attiecas uz:

    · saprātīga termiņa pārkāpumu;

    · ECT spriedumu neizpildīšanu.

26. Cik vien tas iespējams, tabulās varētu ietvert arī citas Konvencijas 6. pantā paredzētās tiesības.

I pielikums

EIROPAS VIENOTĀS VADLĪNIJAS

LIETU IZSKATĪŠANAS ILGUMA MONITORINGAM

(EUGMONT)

1. Vispārīgas ziņas par tiesām un tiesu procesiem

Monitoringa sistēmai ir jāietver pieejamā un publiskā informācija par tiesu sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot informācijai, kas ir nozīmīga tiesas procesu laika vadībai. Vispārējā līmenī informācijai ir jāsatur precīzas ziņas:

    · par tiesu skaitu un veidiem, to jurisdikciju;

    · par tiesas procesu veidiem un skaitu;

    · par tiesas procesiem, kam ir noteikta prioritāte (steidzamība).

Ziņas par tiesu sistēmu regulāri jāatjauno, un tām jābūt pieejamām vismaz kārtējā gada līmenī (kalendārā gada sākums/beigas). Jābūt pieejamām šādām ziņām par tiesas procesiem:

    · neizskatīto lietu skaits aplūkojamā perioda sākumā (t.i., kalendārais gads);

    · jaunas lietas (lietas, kas uzsāktas aplūkojamā periodā, t.i., kalendārajā gadā);

    · izskatītas lietas (lietas, kuru izskatīšana pabeigta aplūkojamā periodā vai nu ar nolēmumu pēc būtības, lietā noslēgts mierizlīgums, lietā atsaukta prasība, utt.);

    · neizskatīto lietu kopējais skaits aplūkojamā perioda beigās.

Ziņas par izskatītajām lietām var iedalīt atkarībā no lietu pabeigšanas veida. Vismaz tās lietas, kas izspriestas pēc būtības ar galīgu nolēmumu, jānodala no tām, kas pabeigtas citādi (prasība atsaukta, noslēgts mierizlīgums, atteikums pieņemt prasību formālu iemeslu dēļ).

I piemērs

X valsts tiesa

 

Noteiktas jurisdikcijas tiesa vai departaments

Lietu atlikums uz 2008.01.01.

Ienākušās lietas 2008.

Izskatītās lietas 2008.

Neizskatītās lietas uz

2008.31.12.

1

Tiesa (s) A

       

2

Tiesa (s) B

       

3

Tiesa (s) C

       
 

Kopā

       

2. Informācija par lietu kategorijām

Informācijai par tiesā esošajām lietām jābūt pieejamai gan kā kopējai, sakopotai informācijai, gan kā informācijai par katru lietu kategoriju. Informācijā jāietver universālais lietu dalījums, piemēram, dalījums civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās.

Universālajam dalījumam jāietver informācija par lietu kategorijām vai grupām (piemēram, lietas, kas izriet no darba līgumiskajām attiecībām, lietas par tīšu slepkavību), un tādai pašai informācijai jābūt par attiecīgo lietu apakškategorijām (piemēram, atbrīvošana no darba lietās, kas izriet no darba līgumiskajām attiecībām).

Šajā posmā tiesa pati var izvēlēties, kādas lietu kategorijas ietvert. Tomēr četras turpmāk norādītās lietu kategorijas ir norādāmas obligāti: laulības šķiršana, atbrīvošana no darba; laupīšana un tīša slepkavība.

    · Laulības šķiršanas lietas: piemēram, laulības līguma izbeigšana starp divām personām ar spriedumu attiecīgas jurisdikcijas tiesā. Datos nav jāiekļauj laulības šķiršana tiesas apstiprināta mierizlīguma rezultātā un no tā izrietošās sekas (abpusējas vienošanās process, pat ja to ir izskatījusi tiesa) vai apstiprināta administratīvajā procesā. Ja jūsu valstī ir tikai ārpustiesas laulības šķiršanas procesi vai tad, ja jūs nevarat nošķirt atšķirīgos laulības šķiršanas procesus, tas ir jānorāda un jāsniedz attiecīgs paskaidrojums. Turklāt, ja jūsu valstī laulības šķiršanas lietās papildus ir paredzēti mediācijas procesi vai samierināšanās laiks, vai, ja samierināšanas posms nav ietverts tiesas procesā, tas ir jānorāda un jāsniedz atbilstošs paskaidrojums.

    · Darba līguma laušana lietās, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām: lietas, kas attiecas uz darba attiecību izbeigšanos (darba līguma izbeigšanos) pēc darba devēja iniciatīvas (strādājot privātajā sektorā). Šī kategorija neietver lietas par ierēdņu atlaišanu, kas seko, piemēram, pēc disciplinārlietas izskatīšanas.

    · Laupīšana: nozīmē zādzība no personas, pielietojot spēku vai draudus pielietot spēku. Ja iespējams, šiem skaitļiem jāietver: zādzība ar vardarbību (somu izraušana, bruņota zādzība utt.) un nav jāiekļauj kabatas zādzības, izspiešana, šantāža (atbilstoši Eiropas Noziegumu un krimināllietu rokasgrāmatā [European Sourcebook of Crimes and Criminal Justice] ietvertajai definīcijai). Nav jāietver dati par šo nodarījumu mēģinājumu.

    · Tīša slepkavība tiek definēta kā personas noslepkavošana ar nodomu. Ja tas iespējams, šeit ir jāiekļauj: vardarbība, kas izraisījusi personas nāvi, eitanāzija, jaundzimušā nogalināšana, un nav jāietver pašnāvības atbalstīšana (atbilstoši Eiropas Noziegumu un krimināllietu rokasgrāmatā [European Sourcebook of Crimes and Criminal Justice] ietvertajai definīcijai). Nav jāietver dati par šo nodarījumu mēģinājumu.

    Lai turpmāk varētu veikt salīdzināšanu ar citām Eiropas tiesu sistēmām, ir jāpievieno tiesas lietotā pārējo lietu kategoriju precīza definīcija un tās tvērums (jo īpaši attiecībā uz mazāk izplatītām lietu kategorijām).

II piemērs

    X pilsētas tiesa

 

Lietu kategorija

Lietu atlikums uz 2008.01.01.

Ienākušās lietas

2008.

Izskatītās lietas

2008.

Neizskatītās lietas

2008.

1

Civillietas

       

1a

Laulības šķiršanas

       

1b

Darba līguma laušana

       

       

2

Admin. lietas

       

2a

       

         

3

Krimināllietas

       

3a

Tīša slepkavība

       

3b

Laupīšana

       

       
 

Kopā

       

    3. Informācija par tiesas procesu ilgumu

    3a. Uz tiesu statistiku balstīta informācija par tiesas procesu ilgumu noteiktā laika periodā un caurmēra/maksimālo ilgumu.

    Katrai tiesai ir jāapkopo dati par lietu izskatīšanas ilgumu. Atsevišķi aplūkojami dati gan par izskatītajām, gan par neizskatītajām lietām noteiktā periodā (t.i., kalendārajā gadā). Dati par lietu izskatīšanas ilgumu ir jāsagrupē atkarībā no lietas izskatīšanas ilguma, t.i., mazāk nekā viena mēneša termiņā izskatītas vai neizskatītas lietas, 1 – 3 mēnešu laikā, 4 – 5 mēnešu laikā, 7 – 12 mēnešu laikā, 2 – 3 gadu laikā, 3 – 5 gadu laikā un ilgāk kā 5 gadus. Papildus lietu iedalījumam atkarībā no izskatīšanas ilguma ir jāaprēķina caurmēra un vidējais lietas izskatīšanas ilgums, kā arī jānorāda minimālais un maksimālais izskatīšanas ilgums. Lietas izskatīšanas laiks ir tikai tas, kas bijis nepieciešams lietas izskatīšanai konkrētā tiesā, t.i., laiks no brīža, kad lieta ir nonākusi tiesā, līdz laikam, kad lieta no tiesas iziet (t.i., pieņemts galīgais nolēmums, lieta nosūtīta augstākai tiesu instancei sakarā ar apelāciju utt.). Ja iespējams, atsevišķi jānorāda informācija par lietām, kuras ir pilnībā pabeigtas (lieta izskatīta pēc būtības un pieņemts galīgs nolēmums), un atsevišķi jānorāda lietas, kuru izskatīšana pabeigta citādi (atsaukta prasība, lietā panākts mierizlīgums, lieta nav bijusi piekritīga konkrētai tiesai utt.).

    III piemērs

    X pilsētas tiesa

 

Lietu izskatīšanas ilgums 2008. gadā (situācija uz 2008. gada 31. decembri)

   

Izskatīto lietu skaits

Neizskatīto lietu skaits perioda beigās

< 1 m.

1-3 m

4-6 m

7-12 m.

1-2 y

2-3 y.

3-5 y

5 y>

Izskatīšanas laiks dienās

1

Civillietas

     

.

.

 

.

 

.

.

 

1a

Laulības šķiršanas

                     

1b

Darba līguma laušana

                     

                     

2

Admin. lietas

                     

2a

                     

                       

3

Krimināllietas

                     

3a

Tīša slepkavība

                     

3b

Laupīšana

                     

                     
 

Kopā

                     

3b. Informācija par lietu izskatīšanas kopējo laiku

Ir īpaši svarīgi, lai lietas varētu sagrupēt atkarībā no to izskatīšanas ilguma. Lietas izskatīšanas ilgums ir laiks no tiesas procesa uzsākšanas līdz pēdējam pieņemtajam nolēmumam (skatīt CEPEJ Laika vadības rādītāju sarakstu un SATURN vadlīnijas). Ja iespējams, pievienojama arī informācija par laiku, kāds nepieciešams sprieduma izpildīšanai.

4. Tiesas procesa stadiju un gaidīšanas laika uzraudzība

Lietas izskatīšanas laika uzraudzība nedrīkst aprobežoties tikai ar datiem par laiku no tiesas procesa uzsākšanas līdz tā pabeigšanai. Jābūt informācijai arī par tiesas procesa stadijām. Ir jāuzrauga lietas sagatavošanas stadijas ilgums, (t.i., laiks starp lietas uzsākšanu un pirmo tiesas sēdi, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības), centrālās stadijas ilgums (t.i., laiks no pirmās līdz pēdējai tiesas sēdei) un nobeiguma stadijas ilgums (t.i., laiks no pēdējās tiesas sēdes līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai). Ir jābūt pieejamiem arī datiem par lietas izskatīšanas ilgumu apelācijas instancē vai citu tiesisko aizsardzības līdzekļu ilgumu. Īpaša pārbaude ir jānodrošina bezdarbības periodiem (gaidīšanas laikam).

Šādu statistikas datu iegūšana jānodrošina valsts līmenī, un to ir jāveic attiecīgajai institūcijai (tieslietu ministrijai, tieslietu padomei utt.).

IV piemērs

X pilsētas tiesa

 

Lietas veids

Tiesas procesu starpposmu vidējais ilgums (situācija uz 2008. gada 31. decembri)

   

Tiesas procesa stadija

Tiesiskie līdzekļi

   

Lietas sagatavošana izskatīšanai

Tiesas sēde

Spriedums

Apelācija

Speciāla palīdzība

Citi

1

Civillietas

           

1a

Laulības šķiršana

           

1b

Darba līguma laušana

           

           

2

Admin. lietas

           

2a

           

             

3

Krimināllietas

           

3a

Tīša slepkavība

           

3b

Laupīšana

           

           
 

Kopā

           

5. Analītiskā informācija un rādītāji

Balstoties uz tiesu vispārējo informāciju, lietu skaitu un to izskatīšanas ilgumu, kā arī uz citu nozīmīgu informāciju par tiesām un tiesu sistēmu, turpmākos pasākumus var izmantot kā rādītājus un tiesu darba kritērijus.

Tostarp, šādus rādītājus var izmantot, analizējot un plānojot lietu izskatīšanas ilgumu un citus faktorus, lai izprastu termiņus, kādos tiesas izskata lietas:

1. Izpildes koeficients (Clearance Rate): attiecība procentos starp jaunajām lietām un izskatītajām lietām noteiktā laika periodā.

Izpildes koeficients (%) = Izskatīto lietu skaits

Ienākušo lietu skaits

Piemērs: Ja kalendārajā gadā tiesā tika iesniegtas 500 jaunas lietas un tiesa šajā pašā laika periodā izskatīja 550 lietas, tad CR ir 110%. Ja tiesa varēja izskatīt 400 lietas, tad CR varētu būt 80%. CR virs 100% nozīmē, ka ir samazinājies neizskatīto lietu skaits.

2. Lietu apgrozības rādītājs (Turnover Ratio): Attiecība starp izskatītajām lietām un neizskatīto lietu skaitu perioda beigās. Tas prasa aprēķinu par standartizētajiem lietu tipiem, cik reizes gada laikā (vai citā aplūkojamā periodā) tās ir apgrozītas vai izskatītas.

Lietu apgrozības rādītājs = Izskatīto lietu skaits

Neizskatīto lietu skaits perioda beigās

3. Izskatīšanas laiks (Disposition Time): tas salīdzina izskatīto lietu skaitu noteiktā laika periodā un neizskatīto lietu skaitu noteiktā perioda beigās. 365 ir jādala ar izskatīto lietu skaitu, un rezultāts tiek dalīts ar neizskatīto lietu skaitu noteiktā perioda beigās, tādējādi izsakot to dienu daudzumā. Proporcija mēra to, cik ātri tiesu sistēma (tiesa) izskata saņemtās lietas, t.i., cik ilgs laiks nepieciešams noteiktu lietu kategoriju izskatīšanai. Šis rādītājs nodrošina turpmāku ieskatu par to, kā tiesu sistēma tiek galā ar lietu plūsmu.

Izskatīšanas laiks = 365

Lietu apgrozības rādītājs

Citi rādītāji (informācijai)

4. Efektivitātes koeficients (Efficiency Rate): Attiecība starp personāla skaitu, ko gadā nodarbina tiesa, un tās pašas tiesas izskatītajām lietām gada beigās.

5. Kopējais lietu atlikums (Total Backlog): Lietas, kas palikušas neizskatītas perioda beigās, definē kā atšķirību starp neizskatīto lietu kopējo skaitu perioda sākumā un lietām, kas izskatītas šajā periodā. Piemērs: ja tiesā ir bijušas 1000 neizskatītas lietas kalendārā gada sākumā, un tiesa ir pabeigusi 750 lietas kalendārajā gadā, tad kalendārā gada beigās ir jābūt 250 lietām, kas tiek uzskatītas par lietu atlikumu.

6. Lietu atlikuma izskatīšana (Backlog Resolution): Laiks, kāds nepieciešams, lai izskatītu visas atlikumā esošās lietas mēnešos un dienās, tiek aprēķināts kā attiecība starp lietu skaitu un izpildes laiku. Piemērs: ja ir bijušas 100 lietas, kas tiek uzskatītas par lietu atlikumu gada beigās, un tiesa ir pabeigusi 200 lietas tajā pašā laika periodā, tad lietu atlikuma izskatīšanas rādītājs ir 6 mēneši vai 180 dienas.

7. Lietu skaits uz katru tiesnesis (Case per Judge): Noteiktu kategoriju lietu skaits uz vienu tiesnesi noteiktā periodā. Piemērs: ja tiesā ir 600 neizskatītas civillietas kalendārā gada beigās un 4 tiesneši, kam tās jāizskata, tad lietu skaits uz katru tiesnesi ir 150.

8. Standartnovirze (Standard Depature): Atkāpšanās no noteiktajiem mērķiem noteiktu lietu kategoriju lietās noteiktā periodā, procentos vai dienās. Piemērs: ja bija noteikts mērķis laulības šķiršanas lietu pirmajā instancē izskatīt 200 dienās, bet kalendārajā gadā šādu lietu izskatīšanas caurmēra ilgums bija 240 dienas, tad standartnovirze ir 40 dienas jeb 20%.

II pielikums – piemēri

Nav tulkoti, tos var aplūkot tekstā angļu valodā

III pielikums

Pamata dati par tiesu sistēmām Eiropā

Nav tulkoti, tos var aplūkot tekstā angļu valodā

1 Ministru Komitejas Rezolūcija Res (2002)12

2 CEPEJ (2005) 12 Rev.

3 CEPEJ (2008)2.

4 CEPEJ (2008)8.

5 Šis pielikums atkārto SATURN vadlīnijas lietu izskatīšanas laika plānošanai: EUGMONT (CEPEJ(2008)8).



 Top