Strasbūra, 2009. gada 17. decembris

CEPEJ (2007)15

EIROPAS TIESU SISTĒMU EFEKTIVITĀTES KOMISIJA

(CEPEJ)

VADLĪNIJAS REKOMENDĀCIJU ALTERNATĪVĀM STRĪDU RISINĀŠANAI STARP IESTĀDI UN PRIVĀTPERSONU LABĀKAI IEVIEŠANAI

Ievads

1. Eiropas Padomes trešajā samitā (2005. gada maijā Varšavā) valstu un valdību vadītāji apņēmās “pilnībā izmantot Eiropas Padomes potenciālu standartu veidošanā” un “sekmēt organizācijas tiesisko instrumentu un tiesiskās sadarbības mehānismu ieviešanu un turpmāku pilnveidošanu”. Tika arī nolemts “atbalstīt valstis tiesu spriest taisnīgi un ātri, kā arī attīstīt alternatīvas strīdu risināšanas metodes”.

2. Saistībā ar šiem lēmumiem CEPEJ (Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija), kuras statūtos kā viens no mērķiem ir ietverts mērķis – “veicināt Eiropas Padomes starptautisko tiesisko instrumentu sekmīgu ieviešanu tiesas spriešanas efektivitātes un taisnīguma nodrošināšanai”, par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi jaunu darbības virzienu, proti, Eiropas Padomes tiesisko instrumentu un standartu efektīvas ieviešanas veicināšanu alternatīvajā strīdu risināšanā.

3. Lai izvērtētu Ministru Komitejas rekomendāciju ietekmi un ieteiktu konkrētus pasākumus to efektīvai ieviešanai, tādējādi uzlabojot rekomendācijās ietverto mediācijas principu ieviešanu valstīs, tika izveidota Mediācijas darba grupa (CEPEJ-GT-MED)1. Tā veica vairāku rekomendāciju ietekmes izvērtējumu:
· rekomendācijas Nr. Rec(98)1 par mediāciju ģimenes lietās,
· rekomendācijas Nr. Rec(2002)10 par mediāciju civillietās,
· rekomendācijas Nr. Rec(99)19 par mediāciju krimināllietās,
· rekomendācijas Nr. Rec(2001)9 par alternatīvām strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu.

4. Šis dokuments attiecas uz rekomendāciju Nr. Rec(2001)9 par alternatīvām strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu (turpmāk – Rekomendācija). Trijām pārējām rekomendācijām, t.i., par mediāciju ģimenes lietās, par mediāciju civillietās un mediāciju krimināllietās nepieciešama īpaša pieeja, tādēļ tās tiek aplūkotas atsevišķos dokumentos.

5. Savā pirmajā sanāksmē (2006. gada 8.-10. martā Strasbūrā) Mediācijas darba grupa izstrādāja aptaujas anketu, lai noskaidrotu valstu informētību par minētajām rekomendācijām un mediācijas attīstību atbilstoši rekomendācijās ietvertajiem principiem. Aptaujas anketa tika nosūtīta 16 reprezentatīvām valstīm.

6. Uz aptaujas anketu tika saņemtas 52 atbildes (no valstu pārstāvjiem un praktiķiem). Eksperts Julien LHUILLIER (Francija) apkopoja atbildes un sagatavoja ziņojumu.

7. Tika pieņemts lēmums uzsākt Rekomendācijas un tās skaidrojošā memoranda modernizācijas darbu, īpaši attiecībā uz mediācijas un samierināšanas būtību un definīciju. Pirms darba uzsākšanas bija nepieciešams iegūt pilnīgāku ietekmes izvērtējumu par alternatīvām strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu, kas balstītos uz valstu jaunākajiem un salīdzināmiem datiem.

8. Kā to varēja paredzēt, pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm attiecībā uz to, kādā veidā ir attīstījušās alternatīvas strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu. Tam ir vairāki iemesli:
· valstis neapzinās alternatīvu strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu potenciālo noderīgumu un efektivitāti;
· tādēļ tikai atsevišķi pasākumi ir veikti iestāžu informēšanai par šo metožu izmantošanas priekšrocībām, kas varētu nodrošināt radošu, efektīvu un saprātīgu rezultātu;
· tiesu neuzticēšanās ārpustiesas alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstībai administratīvajā jomā;
· zināšanu trūkums par dažādām alternatīvām strīdu risināšanai šajā konkrētajā jomā;
· neatkarīgu speciālistu trūkums šajā nozarē;
· neliels skaits akadēmisku pētījumu par alternatīvām strīdu risināšanai administratīvajā jomā.

9. Ievērojot šos apstākļus, Mediācijas darba grupa ir izstrādājusi vadlīnijas, kas valstīm nav saistošas, bet varētu atvieglot Rekomendācijas ieviešanu.

1. PIEEJAMĪBA

10. Alternatīvas strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu valstīs var ieviest vienīgi tad, ja tiek izstrādāta politika, kas paredz šo strīdu risināšanas metožu izmantošanu gan strīdu rašanās novēršanai, gan to risināšanai.

11. Šim līdzeklim jābūt pieejamam un, lai paplašinātu to pieejamību, jāveic pasākumi praktiski realizējamu sistēmu radīšanai un attīstīšanai.

1.1. Valsts loma

12. Valstij, proti, valdībai un iestādēm ir būtiska loma alternatīvo metožu izmantošanas veicināšanā strīdos ar privātpersonām attiecībā uz individuāliem administratīviem aktiem, līgumiem, civilatbildību vai citiem strīdīgiem jautājumiem.

13. Valstis tiek mudinātas noteikt, kad un kā nepieciešams izmantot tādas alternatīvas metodes kā iekšējo izvērtēšanu, samierināšanos, mediāciju, mierizlīgumu un arbitrāžu.

14. Valstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai veicinātu alternatīvo strīdu risināšanas metožu izmantošanu, vai nu padarot to par esošās sistēmas sastāvdaļu (institucionalizācija) vai vērtējot tās izmantošanu katrā konkrētā gadījumā.

15. Ja nepieciešams, valstīm jāpieņem jauni likumi vai jāizdara grozījumi esošajos likumos, balstoties uz Rekomendācijas principiem, piemēram, atsevišķās lietās nosakot obligātu iekšēju izvērtēšanu, samierināšanu, mediāciju un mierizlīgumu.

16. Valstīm ir jāveicina iekšējās izvērtēšanas, samierināšanas, mediācijas un mierizlīguma izmantošana kā priekšnoteikums tiesas procesa uzsākšanai.

17. Valstīm jāmudina iestādes strīdos ar privātpersonām izmantot alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kad tas ir iespējams un ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem.

18. Valstīm ir jāmudina iestādes pārskatīt (vai pārstrādāt) standarta līgumus par vienošanos, dotācijām (vai grantiem) un citiem palīdzības veidiem, lai atļautu un veicinātu alternatīvo strīdu risināšanas metožu izmantošanu.

19. Ja privātpersona to pieprasa, iestādei ir jāpiekrīt strīda risināšanā izmantot pieejamās alternatīvās metodes, ja vien tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un ja privātpersona nevēlas to izmantot ļaunprātīgi.

1.2. Valsts atbalsta plāni alternatīvām strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu

20. Valstīm jāapzinās un jāveicina alternatīvas strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu, atbalstot tās finansiāli vai izmantojot citas atbalsta formas, lai nodrošinātu, ka tās sniegtais pakalpojums ir kvalitatīvs un ir ievērots līdzsvars, iesaistot attiecīgās puses (iestādi pārstāvošos ierēdņus vai darbiniekus, privātpersonas, atzītu neatkarīgu personu biedrības, pētniekus, advokātu biedrības, tiesnešus, juridisko profesiju pārstāvjus u.c.).

21. Iekšējā izvērtēšana kā nozīmīgs līdzeklis strīdu rašanās novēršanai ir jāizmanto pirms alternatīvo strīdu risināšanas procedūru izmantošanas pat tad, ja šīs procedūras ir pieejamas.

1.3. Iestāžu loma

22. Iestādēm to ikdienas praksē attiecībās ar privātpersonām jāveic administratīvo aktu lietderības un likumības iekšējais izvērtējums vai jāveic iekšējās izvērtēšanas procedūras administratīvo aktu lietderības un likumības noskaidrošanai.

23. Vienojoties ar pusēm, iestādēm jāizmanto visatbilstošākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes.

1.4. Tiesneša loma

24. Tiesnesim ir nozīmīga loma alternatīvo strīdu risināšanas metožu pilnveidošanā strīdos starp iestādi un privātpersonu. Kur tas ir nepieciešams, tiesnešiem ir jābūt tiesībām ieteikt alternatīvas strīdu risināšanai, proti, samierināšanu, mediāciju un mierizlīgumu, kā arī nozīmēt informatīvās sēdes. Tādēļ ir būtiski, lai šīs alternatīvas būtu pieejamas, vai nu izveidojot tiesai pievienotas mediācijas sistēmas vai nosūtot puses pie sarakstos norādītiem neatkarīgiem mediatoriem.

25. Izskatot lietu, tiesnesim ir jāņem vērā pušu vienošanās, ja tā nav pretrunā ar sabiedrības interesēm.

1.5. Advokātu loma

26. Advokātu ētikas kodeksos ir jāietver pienākums vai ieteikums pirms vēršanās tiesā strīdos starp iestādi un privātpersonu apsvērt iespēju izmantot alternatīvās strīdu risināšanas metodes un saviem klientiem sniegt atbilstošu informāciju un padomu.

27. Advokātu biedrībām ir jābūt informācijai par speciālistiem, kas piedāvā alternatīvās strīdu risināšanas metodes strīdos starp iestādi un privātpersonu, un šī informācija ir jāizplata advokātu vidū.

1.6. Alternatīvu strīdu risināšanai starp iestādi un privātpersonu kvalitāte

28. Ir būtiski, lai sistēmas un esošie izmēģinājuma projekti nemitīgi tiktu uzraudzīti un izvērtēti, nodrošinot to, ka tajos tiek ievērots vienlīdzības un objektivitātes princips, kā arī pušu tiesības. Ir jānosaka noteikti kopēji novērtēšanas kritēriji.

29. Valstīm ir jāatbalsta iestāžu sadarbība, lai atvieglotu, veicinātu un koordinētu alternatīvo strīdu risināšanas metožu izmantošanu strīdos starp iestādi un privātpersonu.

1.7. Speciālistu kvalifikācija

30. Iestādēm, iesakot vai piekrītot alternatīvām tiesas procesam, tiesnešiem, iesakot pusēm alternatīvos strīdu risināšanas līdzekļus, advokātiem, konsultējot savus klientus, sabiedrībai, lai tā uzticētos alternatīvām, ir svarīgi nodrošināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

31. Lai nodrošinātu vienlīdzības, objektivitātes un pušu tiesību principu, speciālisti – mediatori, samierinātāji, sarunu vedēji un arbitri – nedrīkst būt pastāvīgi vai pagaidu valsts ierēdņi vai darbinieki.

32. Ievērojot būtiskās atšķirības apmācības programmās, valstīm jācenšas nodrošināt speciālistiem atbilstošas apmācības programmas un jāizveido vienoti apmācības standarti.

33. Speciālistu apmācībā, kā minimālajam standartam, ir jābūt ietvertiem vismaz šādiem elementiem :

· alternatīvu tiesas procesam starp iestādi un privātpersonu principi un mērķi,

· speciālistu attieksme un ētika,

· ikvienas metodes – mediācijas, samierināšanas, mierizlīguma un arbitrāžas – raksturojums, stadijas un mērķi,

· dažādo alternatīvu tiesas procesam starp amatpersonām un privātpersonām nepieciešamība, struktūra un norise,

· dažādo alternatīvu tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu tiesiskais ietvars,

· komunikācijas un sarunu vešanas iemaņas un tehniskie paņēmieni,

· dažādo alternatīvu tiesas procesam starp iestādi un privātpersonu iemaņas un tehniskie paņēmieni,

· lomu izspēles un citi praktiski vingrinājumi (atbilstošs daudzums),

· alternatīvu tiesas procesiem strīdos starp iestādi un privātpersonu īpatnības,

· apmācāmo zināšanu un kompetences novērtējums.

34. Šajā apmācībā ir jāņem vērā mediatoru, samierinātāju, sarunu vedēju un arbitru specifika.

35. Pēc šīs apmācības jānodrošina uzraudzība, mentorings un profesionālās izaugsmes turpināšana.

36. Valstīm ir jāatzīst nepieciešamība izveidot vienotus kritērijus, kas ļautu akreditēt speciālistus, un/vai institūcijas, kuras nodrošina alternatīvas tiesas procesiem strīdos starp iestādi un privātpersonu un/vai apmāca speciālistus. Pieaugot mobilitātei Eiropas teritorijā, ir jāveic pasākumi vienotu starptautisku akreditācijas kritēriju noteikšanai, piemēram, jānosaka Eiropas mediatoru sertifikāts, utt.

37. Tā kā atsevišķas valstis saskaras ar problēmām speciālistu apmācībā, katras valsts apmācības institūcijām ir jāveido saites un/vai jāizstrādā speciālistiem turpmākās apmācības programmas (piemēram, jāizveido Eiropas Starpnieku apmācības centrs). To varētu veicināt Eiropas Padome sadarbībā ar Eiropas Savienību.

1.8. Uzvedības kodeksi

38. Valstīm jāveic pasākumi, lai savā teritorijā nodrošinātu alternatīvu tiesas procesam starp iestādi un privātpersonu jēdzienu, ietvara pamatprincipu un garantiju (piemēram, konfidencialitāte un citu garantiju) vienotu izpratni.

39. Ievērojot to, ka Eiropas Mediatoru uzvedības kodekss mediācijai civillietās un mediācijai komerclietās ir ieguvis vispārēju atzinību mediācijā ieinteresēto pušu vidū Eiropā, jārada speciāli kodeksi alternatīvām tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu.

1.9. Uzvedības kodeksu pārkāpumi

40. Gadījumos, ja speciālisti pārkāpj uzvedības kodeksos noteikto, valstīm ir jābūt izveidotām atbilstošām procedūrām sūdzību iesniegšanai un disciplinārlietu izskatīšanai.

2. PIEEJA

2.1. Alternatīvu tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu lietotāju izmaksas

41. Iekšējai izvērtēšanai, kas strīdu risināšanā parasti ir “pirmais līmenis”, ir jābūt bezmaksas, lai sekmētu vienošanās panākšanu starp pusēm bez speciālista/starpnieka vai tiesas iesaistīšanas.

42. Gadījumos, kad ir nepieciešama speciālistu vai starpnieku iesaistīšana, personu izmaksām ir jābūt saprātīgām un proporcionālām izskatāmā jautājuma nozīmīgumam. Lai alternatīvas tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu būtu pieejamas sabiedrībai kopumā, valstīm ir jāsniedz tām tiešs finansiālais atbalsts. Lai nodrošinātu vienlīdzību likuma priekšā un vienlīdzīgu piekļuvi likumam, ir nepieļaujami, ka atsevišķas iedzīvotāju kategorijas tiek izslēgtas no šo pakalpojumu saņemšanas sakarā ar nepietiekamiem līdzekļiem. Valstīm ir jāveic pasākumi, lai personām ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem, kas izmanto alternatīvas tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu, juridiskā palīdzība būtu pieejama tādā pašā veidā, kādā tā tiek saņemta tiesas procesā.

2.2. Procesuālo termiņu apturēšana

43. Procesuālie termiņi nedrīkstētu ierobežot puses izmantot alternatīvas tiesas procesam, izņemot arbitrāžu.

44. Valstīm jāievieš noteikumi procesuālo termiņu apturēšanai

3. Informētība

45. Atbildes uz anketā uzdotajiem jautājumiem sniedz ieskatu par to, ka izpratnes trūkums par alternatīvām tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu valstīm, valdībām un amatpersonām, tiesnešiem, juristiem, tiesu sistēmas lietotājiem, kā arī sabiedrībai kopumā ir galvenais šķērslis šo alternatīvu ieviešanai.

46. Lai Rekomendācija par alternatīvām tiesas procesam strīdos starp iestādēm un privātpersonām būtu pieejama politikas veidotājiem, ierēdņiem un darbiniekiem, akadēmiķiem, ieinteresētajām personām un speciālistiem, ir būtiski, lai to tulkotu un izplatītu ikvienas Eiropas Padomes dalībvalsts valodā.

47. CEPEJ tiek rekomendēts tās mājas lapā izveidot speciālu sadaļu par mediāciju un citām alternatīvām tiesas procesam. Šajā sadaļā varētu ietvert rekomendāciju tulkotos tekstus, to skaidrojošos memorandus un citu Eiropas Padomes nozīmīgu dokumentu tulkojumus, attiecīgo rekomendāciju ietekmes izvērtējumu valstīs. Šajā sadaļā varētu ietvert arī informāciju par mediācijas un citu alternatīvu tiesas procesam programmu un izmēģinājuma projektu vispārējo uzraudzību un novērtējumu, dalībvalstu mediācijas nodrošinātāju vai speciālistu sarakstus, noderīgas saites, utt.

3.1. Sabiedrības informētība

48. Valstīm, ierēdņiem, darbiniekiem un speciālistiem jāveic atbilstoši pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni par priekšrocībām, kādas ir alternatīvām tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu.

49. Varētu būt šādi pasākumi:

· raksti/informācija medijos,

· informācijas par alternatīvām tiesas procesam izplatīšana, izdodot brošūras/bukletus, kā arī ar interneta un reklāmas starpniecību,

· speciālistu tālruņa palīdzības līnija,

· informācijas un padomu centri,

· koncentrētas informēšanas programmas,

· semināri un konferences,

· atvērto durvju dienas tiesās un institūcijās, kas nodrošina šos pakalpojumus.

50. Valstīm ir jāveic pasākumi sabiedrības informēšanai par iespējām izmantot alternatīvas tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu, īpaši izmantojot internetu.

51. Valstīm arī jāņem vērā, ka tiesai pievienotās alternatīvas tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu praksē sevi pierāda kā efektīvs izpratnes paaugstināšanas līdzeklis tiesnešu, citu juridisko profesiju pārstāvju un lietotāju vidū.

52. Valstīm, universitātēm, akadēmiskajām iestādēm un alternatīvās tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu ieinteresētajām pusēm jāveicina un jāatbalsta zinātnisko pētījumu veikšana šo alternatīvu jomā.

53. Alternatīvām tiesas procesam jābūt iekļautām skolu mācību programmā.

3.2. Lietotāju informētība

54. Valsts ierēdņiem un iestāžu darbiniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī institūcijām, kuras nodrošina strīdu risināšanu, ir jāsniedz informācija un padomi par alternatīvām tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu.

55. Lai alternatīvas tiesas procesam padarītu pievilcīgākas to lietotājiem, valstīm būtu jāapsver iespēja samazināt, atcelt, bet atsevišķos gadījumos arī atmaksāt valsts nodevu tajos gadījumos, kad alternatīvas tiesas procesam tiek izmantotas vai nu pirms vēršanās tiesā, vai tiesas procesa laikā.

56. Valstis var lūgt privātpersonām, un juridiskās palīdzības sniedzējiem pirms juridiskās palīdzības saņemšanas tiesas procesam apsvērt iespēju panākt mierizlīgumu, tostarp iespēju izmantot alternatīvas tiesas procesam.

3.3. Tiesnešu informētība

57. Ir svarīgi, lai tiesnešiem, kuriem ir nozīmīga loma, lemjot jautājumu par alternatīvām tiesas procesam starp iestādi un privātpersonu, būtu pilnīgas zināšanas un izpratne par šiem procesiem un to priekšrocībām. To var panākt gan ar informējošiem semināriem, gan izmantojot pamata apmācību un turpmāko apmācību, kurā ietverti alternatīvu tiesas procesam specifiskie elementi, kam ir nozīme konkrētas jurisdikcijas tiesas ikdienas darbā.

58. Ir svarīgi veicināt gan institucionālās, gan individuālās saites tiesnešiem un speciālistiem. To var panākt, rīkojot kopīgas konferences un seminārus.

3.4. Advokātu informētība

59. Alternatīvas tiesas procesam strīdos starp iestādi un privātpersonu vajadzētu ietvert advokātu pamata un turpmākās apmācības programmā.

60. Valstīm un advokātu biedrībām jāveic pasākumi, lai izstrādātu advokātu atlīdzības struktūru, kura neatturētu advokātus ieteikt klientiem lietot pārrunu metodes strīdu risināšanai. Piemēram, fiksētas likmes noteiktās lietās varētu veicināt agrīnu izlīgumu noslēgšanu. Klients varētu maksāt tādu pašu likmi advokātam neatkarīgi no tā, vai konkrētā lieta ir atrisināta ar alternatīvām tiesas procesam, vai izmantojot tradicionālo tiesas procesu, augstāku atlīdzību advokāts varētu saņemt panāktas vienošanās gadījumā.

1 CEPEJ-GT-MED sastāvs: Nina BETETTO (Slovēnija), Ivana BORZOVA (Čehija), Peter ESCHWEILER (Vācija), Maria da Conceicao OLIVEIRA (Portugāle), Rimants SIMAITIS (Lietuva), Jeremy TAGG (Apvienotā Karaliste), Anna WERGENS (Zviedrija).



 Top